Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka pērnais gads "Ķekavai" bija ļoti smags. "Diemžēl pagājušais gads vērtējams ar negatīvu zīmi, jo uzņēmuma zaudējumi 2011.gadā sasnieguši rekordaugsto četru miljonu līmeni. Turklāt vairāk nekā puse no 2011.gada zaudējumiem izveidojās jau pirmajā pusgadā," vēsta "Ķekavas" vadība un uzsver, ka sliktie finansiālie rādītāji nav viena gada sekas, bet gan ilgstošu neatrisinātu problēmu rezultāts ‒ uzņēmums jau vairākus gadus strādājis ar zaudējumiem ‒ kopš 2007.gada uzkrāto zaudējumu apmērs, neieskaitot pārskata gada zaudējumus, sasniedzis 4,2 miljonus latu.
"Diemžēl iekavētās reformas bija novedušas "Ķekavu" situācijā, ka tā bija absolūti negatava jaunajiem izaicinājumiem un satricinājumiem, kurus noteica nemitīgais cenu pieaugums energoresursiem un graudiem pasaules tirgos un arī Latvijā. Šīs divas pozīcijas ir kritiski svarīgas uzņēmuma veiksmīgai darbībai, jo izmaksu struktūrā tās veido aptuveni 55‒60% no kopējam saimnieciskās darbības izmaksām," klāsta uzņēmuma vadība.
Savukārt kā nākamo būtisko faktoru, kas negatīvi ietekmēja "Ķekavu", kompānijas vadība min neefektīvo un necaurredzamo uzņēmuma pārvaldi. "Ražošanas efektivitāte atradās uz kritiskās robežas, ko raksturo nesamērīgs administratīvais aparāts, zemi ražošanas rādītāji, neracionāla pamatlīdzekļu izmantošana un neefektīva pārdošana," teikts vadības ziņojumā.
"Ķekavas" vadība arī informē, ka, ņemot vērā kavētos uzņēmuma maksājumus gan piegādātājiem, gan bankai, gan norēķiniem par aprēķinātajiem nodokļiem, kas pieauga no 20,8 miljoniem latu 2010.gada beigās līdz pat 24,3 miljoniem latu pērnā gada beigās, pagājušajā gadā būtiski pieauga uzņēmumam piemēroto līgumsodu apmērs, sasniedzot vienu miljonu latu. "Otrs būtiskākais zaudējumu pieauguma apmērs 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu ir izveidotie uzkrājumi šaubīgiem debitoriem 800 tūkstošu latu apmērā," norāda kompānijas vadība.
Vienlaikus "Ķekavas" vadība atzīst, ka pērn tika zaudētas vairākas ražošanas attīstības iespējas. "Cita raksturīga iezīme 2011.gadam ir zaudēto iespēju laiks. Iepriekšējos gados daudz tika runāts par koģenerācijas stacijas celtniecību. Tomēr praksē projekta realizācija tā arī netika sākta, kā dēļ tika zaudēts Lauku atbalsta dienesta piešķirtais finansējums un koģenerācijas stacijas celtniecības plānus uz kādu laiku vajadzēja atlikt," vēsta gaļas pārstrādātāja vadība.
Tomēr kompānijas vadība uzsver, ka savukārt 2012.gads uzņēmuma iesācies ar patīkamām ziņām ‒ pirmkārt, ir izdevies optimizēt uzņēmuma pārvaldi, uzlabot atsevišķu biznesa procesu efektivitāti, kā arī normalizēt ražošanas rādītājus, pietuvinoties labākajai pasaules praksei, un, otrkārt, šā gada 20.janvārī Rīgas rajona tiesa pieņēma pozitīvu lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) plāna apstiprināšanu, kas uzņēmumam dod jaunu iespēju atrisināt samilzušās finansiālās problēmas un atgriezties pie normālas saimnieciskās darbības.
"Ķekavas" vadība arī atklāj, ka šogad uzņēmums plāno strādāt ar 500 tūkstošu latu peļņu. "Gan TAP plāns, gan uzņēmuma apstiprinātais budžets paredz pozitīvus saimnieciskos rādītājus, strādājot ar 500 tūkstošu latu peļņu. Uzņēmums arī plāno turpināt darbu pie sortimenta atjaunināšanas un uzlabošanas, piedāvājot jaunu veidu produkciju un rūpējoties par produkcijas kvalitāti," teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.
Jau ziņots, ka šogad janvārī putnu fabrikai "Ķekava" tika pasludināts TAP. To atbalstīja kreditoru vairākums ‒ 92%, tostarp "Lielzeltiņi", "Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca", Valsts ieņēmumu dienests un "Nordea Bank Finland plc".
2010.gadā uzņēmums strādāja ar 20,015 miljonu latu apgrozījumu un 2,362 miljonu latu zaudējumiem.
Putnu fabrika "Ķekava" darbību sāka 1974.gadā. Uzņēmums nodarbojas ar mājputnu gaļas pārstrādi. 2004.gada vasarā par tā kontrolpaketes īpašnieku kļuva uzņēmums "Kopfonds".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!