Degvielas rezerves trīs mēnešiem krīzes gadījumam pieprasa Eiropas Savienības regula. Ceturtā daļa no krājumiem jāglabā Latvijā, pārējo var izvietot kaimiņvalstīs.
EM par degvielas rezervēm izsludināja nevis vienu konkursu, bet četrus - atsevišķi benzīna glabāšanai ES, atsevišķi - glabāšanai Latvijā, un dīzeļdegvielas uzkrājumiem ES un Latvijā.
Rezultātā konkursā par Latvijas dīzeļdegvielas rezervju glabāšanu ES valstīs uzvarēja "Vitol", kas piedāvāja cenu - 5, 9 latus par tonnas uzglabāšanu mēnesī. Sarežģītais konkursa nolikums ļāva "Vitol" uzvarēt šajā konkursā, piedāvājot lētāko cenu, taču glabāt dīzeļdegvielu tepat Latvijā, bet ievērojami dārgāk nekā to darīs "Latvijas konkursa" uzvarētājs.
Par zaudētājiem EM atzina uzņēmumus, kas piedāvāja cenu zem pieciem latiem: "Ventbunkers" (4,15 lati), "Euro Energo Company" (4,89 lati), "Virši-A" (4,71 lats), "Lukoil" (4,09 lati) un "Statoil" (4,48 lati). "Lukoil", "Ventbunkers" un "Virši-A" savus priekšlikumus iesniedza Latvijas kārtā, kur tos ar 20 santīmu starpību izkonkurēja kāds neliels uzņēmums, piedāvājot 3,8 latu cenu.
Uzņēmums, kas glabās dīzeļdegvielu Latvijā, arī piedāvājis mazu glabāšanas apjomu, līdz ar to pārējais apjoms – divas trešdaļas no dīzeļa rezervēm jeb 100 000 tonnu - būs jānodrošina "Vitol".
Līdz ar to šobrīd sanāk, ka valsts par degvielas glabāšanu pārmaksās 117,000 latus, secina raidījums, vēsta "Nekā Personīga".
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts stāsta, ka nav iedziļinājies konkursa tehniskajās detaļās un norāda, ka atbildība par notikušo jāuzņemas ierēdņiem. Savukārt ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce raidījumam skaidroja, ka EM cerēja uz lētāku cenu ārvalstīs glabātajai degvielai, tādēļ konkursa komisija uzsvaru likusi uz ārzemnieku iespējām. Rezultātā ir noticis pretējais, jo dīzeļdegvielu tik un tā glabās Latvijā, tikai nu jau par dārgāku cenu.
Saskaņā ar ES nolikumu, Ekonomikas ministrija konkursa nolikumā bija ierakstījusi arī iespēju, ka daļu krīzes rezervju glabā jēlnaftā. Taču vienlaikus naftas pārstrādes rūpnīcām pieprasīja vai nu bankas garantiju vai arī krīzes apstākļiem milzīgu kredītreitingu AA. Rezultātā neviena naftas rūpnīca nepieteicās.
Par šādu rīcību ir neizpratnē premjers Valdis Dombrovskis (V). Viņš uzskata, ka nav nepieciešams prasīt AA līmeņa kredītreitingu, ja valstij pašai kredītreitings ir BBB.
"Jebkurš šāda veida administratīvais šķērslis tikai rada problēmas kādiem pretendentiem pieteikties un rezultātā šīs izmaksas paaugstina," raidījumam norādīja Dombrovskis.
Premjers ir pieprasījis ekonomikas ministram nodrošināt glabāšanai zemāko cenu, kā arī uzdevis sodīt ierēdņus, kas vainīgi pie neveiksmīgajiem iepriekšējo gadu degvielas rezervju konkursiem. Pagaidām nekas no tā nav izdarīts.
Šis konkurss ir jau trešais konkurss par degvielas glabāšanu krīzes laikiem, ko Latvija organizē un neviens no tiem nav noticis bez starpgadījumiem. Pirms diviem gadiem Ekonomikas ministrija noslēdza līgumu ar kādu mazpazīstamu uzņēmumu, kuram nebija iespēju rezerves uzglabāt. Savukārt pērn uzņēmumu mazās intereses dēļ rezerves krātuves piepildīja tikai daļēji.