Ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumu aktualitāti Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz trešajām valstīm, Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma jeb ACTA noraidīšana Eiropas Parlamentā liks meklēt citas alternatīvas, lai aizsargātu savu ražotāju, pakalpojumu sniedzēju un intelektuālā īpašuma radītāju intereses arī ārpus ES robežām, ņemot vērā, ka šādi pārkāpumi ievērojami biežāk notiek ārpus ES.
Šādu viedokli pauda Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Viņa uzsvēra, ka šāds starptautisks nolīgums ES bija aktuāls, lai uz trešajām valstīm attiecinātu līdzīgas prasības intelektuālā īpašuma aizsardzībā, kādas ir spēkā ES.
"Eiropas Parlaments izmantojis tam paredzētās tiesības, noraidot ACTA nolīgumu. Tas nozīmē, ka ACTA nolīgums nevarēs stāties spēkā ES. Savukārt, ja vismaz sešas citas ACTA dalībnieces (ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja un Šveice) to ratificēs, tas stāsies spēkā šajās valstīs," skaidroja ministrijas pārstāve.
Tāpat Urpena sacīja, ka nolūkā attīstīt radošās industrijas, inovācijas un uz zināšanām balstītu ekonomiku būtiski ir nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību Latvijā un aizsargāt uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā. Intelektuālā īpašuma tiesību efektīva aizsardzība ir svarīga visām tautsaimniecības nozarēm, t.sk. pārtikas, zivrūpniecības un stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, bet jo īpaši nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, farmācijas nozarē.
Jau iepriekš ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādīja, ka nevirzīs ACTA nolīgumu ratificēšanai Latvijas Saeimā, pirms nebūs pārliecības, ka nolīgums neprasīs izmaiņas Latvijas likumdošanā, kas negatīvi ietekmētu Latvijas iedzīvotāju brīvības. Lai diskutētu par jautājumiem, kas saistīti ar ACTA, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām organizēja diskusiju ciklu, lai ACTA nolīgumu, piedaloties plašam ekspertu lokam, aplūkotu no dažādiem aspektiem.
"Ņemot vērā šī brīža situāciju, turpmākās aktivitātes attiecībā uz ACTA nav plānotas," teica ministrijas pārstāve.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) trešdien ar balsu vairākumu noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, aģentūru LETA informēja EP Informācijas centra pārstāve Iveta Ķelpe.
ACTA noraidīts ar lielu balsu vairākumu - 478 balsis bija par nolīguma noraidīšanu, 39 - pret, bet 165 eiroparlamentārieši balsojumā atturējās.
Tas nozīmē, ka ACTA neiegūst likuma spēku Eiropas Savienībā (ES). Šis ir pirmais gadījums, kad EP izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku tirdzniecības nolīgumu.
ACTA, par ko savā starpā vienojušās ES, ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Meksika, Maroka, Jaunzēlande, Singapūra, Dienvidkoreja un Šveice, bija sagatavots ar mērķi uzlabot intelektuālā īpašuma aizsardzību, apkarot pirātismu tīmeklī un novērst viltotu preču ievešanu.
Lai nolīgums varētu stāties spēkā Eiropā, EP bija jādod sava piekrišana. Tas nevarēja ietekmēt nolīguma saturu, vienīgi to apstiprināt vai noraidīt.
Jau ziņots, ka vairākas Eiropas valdības un likumdevēji ir pauduši bažas par ACTA, un tūkstošiem demonstrantu izgājuši ielās, lai protestētu pret nolīguma radītajiem potenciālajiem ierobežojumiem interneta brīvībai. Protesti notika virknē Eiropas valstu, tostarp Varšavā, Prāgā, Slovākijā, Bukarestē, Viļņā, Parīzē, Briselē un Dublinā. Protesti notikuši arī Rīgā.
Visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!