Gaidot lielākus tiešmaksājumus, aug zemes cena  (30)

Lai arī tieši zemes izmantotāji saņem tiešmaksājumus, Eiropas pieredze liecina, ka zemes īpašnieki mēdz samērot tiešmaksājumu lielumu ar zemes nomas maksu. Tas nozīmē, ka nomas maksas varētu pieaugt, bet nomnieku iespējas zemi iegādāties pašiem varētu sarukt.

Godīgāki un vienlīdzīgi tiešmaksājumi lauksaimniekiem ir viena no Latvijas prioritātēm, apspriežot nākamā finanšu perioda 2014.–2020. daudzgadu budžetu.

Taču, ja zemes apsaimniekošanai tiks palielināts finansiālais atbalsts, arī tās vērtība kāps. Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" apkopotie dati liecina – zemes cenas pēdējā gadā ir pieaugušas vismaz par ceturtdaļu, taču kāpums sācies jau pirms diviem gadiem. Tas sakrīt arī ar laiku, kad Latvijas zemnieki sāka pacelt balsi, pieprasot vienlīdzību Eiropā.

Zemnieku saeimas (ZS) pārstāvis Mārtiņš Trons, kura ģimene saimnieko Ludzas pusē, atzīst – jau tagad daudzi zemes īpašnieki cerībā uz lielākiem tiešmaksājumiem paaugstina zemes cenas. "Tā daļa, kas gribēja zemi pārdot ātri, to izdarīja jau pirms četriem pieciem gadiem – tagad palikuši īpašnieki, kuriem finansiāli tā vajadzība nebija tik spiedīga, viņi saprot zemes vērtību un ir gatavi nogaidīt, kad tā celsies," laikrakstam atzinis Trons, norādot, ka lielākie ieguvēji būs lielie zemes īpašnieki, kas lauksaimniecības platības iznomā.

Viņš stāsta, ka jau tagad nomas līgumi lielākoties tiekot slēgti līdz 2013. gadam, kā arī bieži tiek paredzēts punkts – pēc vienas puses lūguma nomas maksu var pārskatīt.

"Negribētos piedzīvot tādu situāciju kā Eiropā, kur zemes īpašnieki par hektāru prasa nomas maksu, kas ir atbilstoša tiešmaksājumiem," paudis Trons.

Tā kā nomas līgumus likumdošana reģistrēt nepieprasa, precīzi dati par to, kas no zemes apsaimniekotājiem ir īpašnieki, kas – nomnieki, apkopoti nav, atzīst Lauku attīstības dienesta direktores vietnieks Ģirts Krūmiņš. Pēc Zemnieku Saeimas apkopotajiem datiem, 100% nomātā zemē saimnieko 4% ZS biedru, savukārt 37% biedru nomātā zeme pārsniedz vairāk nekā pusi no apsaimniekotām platībām.

Latvijas Zemnieku federācija (LZF) pauž arī bažas, ka, zemes cenām augot, vietējie lauksaimnieki nevarēs atļauties maksāt tādas summas kā ārzemnieki. Latvijā lielākie zemes īpašnieki jau šobrīd ir uzņēmumi, kuru akcionāri ir skandināvi, liecina pētniecības centra "Baltic Screen" pētījums.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma atzīst – šāds risks pastāv, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi domāt, kā to novērst. Viens risinājums varētu būt mazo un vidējo zemnieku kooperācija – apvienojoties saimniekot ir vieglāk. Svarīgi arī definēt, tieši kas skaitās aktīvais zemnieks, kuram pienāktos tiešmaksājumi. Ministre kā glābiņu min arī zemes kreditēšanas programmu – valsts garantētajam kredītam ar 4% likmi pagaidām atvēlēti 10 miljoni latu. Tiesa, jau pirmajā mēnesī iesniegtie lauksaimnieku pieprasījumi pārsnieguši 15 miljonus.

Jau ziņots, ka 19.jūnijā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi KLP reformas atbildīgais ziņotājs prezentēja sagatavotos grozījumus, kuri paredzēja, ka neviena dalībvalsts par hektāru nesaņem mazāk nekā 65% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā. Tuvāko nedēļu laikā iesniegtie grozījumi tiks nodoti tulkošanai, bet EP Lauksaimniecības komitejā diskusijas par reformu atsāksies septembrī.

Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tikmēr tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.