Pelēkajiem zirņiem lūgs piešķirt Eiropas Savienības (ES) īpašo zīmolu "Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde", savukārt rupjmaizei – "Garantēta tradicionālā īpatnība". Iegūstot Eiropas īpašās preču zīmes, Latvijas ražotāji cer palielināt produktu atpazīstamību ārvalstu tirgū un izraisīt arī tūristu interesi.
"Produktu atzīšanas procedūra var ilgt vairāk nekā gadu. Pašreiz ir vēl priekšlaicīgi runāt par iespējamo rezultātu," avīzei sacījis Zemkopības ministrijas (ZM) speciālists Juris Zinārs. Lai iekļautu produktu kādā no ES reģistriem, pieteikumi tiek rūpīgi izvērtēti un pēc tam par katru produktu pieņemta īpaša Eiropas Komisijas (EK) regula.
Sklandrauši, kam pieteikums garantētās tradicionālās īpatnības (GTĪ) aizsardzībai Briselē iesniegts jau 2011. gada 13. decembrī, varētu tikt reģistrēti nākamgad.
Pašreiz notiek pieteikuma sagatavošana pelēko zirņu iekļaušanai aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) zīmolā, savukārt maizes cepēji līdz vasaras beigām plāno vienoties par vienotu receptūru rudzu maizei, lai iekļautu šo produktu GTĪ reģistrā, raksta "Latvijas Avīze".
Lai iegūtu AĢIN, produktam jābūt raksturīgam tikai noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no produkta gatavošanas posmiem (ražošanai, pārstrādei vai sagatavošanai) jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā. Arī rupjmaizi attiecīga nosaukuma iegūšanas gadījumā nedrīkstēs cept nevienā citā valstī, izņemot Latviju.
Tā kā maizei, lai iegūtu GTĪ aizsardzību, ir jāpiešķir nosaukums, kāda nav tirgū jau esošām maizēm, tad pēc īsākām un garākām diskusijām, ir priekšlikums maizei ar garantēto tradicionālo īpatnību piešķirt nosaukumu "Salinātā rupjmaize". Vārds "salināta" nozīmē padarīt saldu, saldināt, piemēram, plaucējot miltus ar karstu ūdeni. Tas ir sens vārds un biežāk lietots Kurzemē, kur rupjmaizi dēvē par salināto jeb garo maizi, raksta "Latvijas Avīze".