Trēziņš: elektronisko robežšķērsošanas sistēmu varētu ieviest jau līdz šā gada nogalei

Viņš norādīja, ka igauņu pieredze sistēmas ieviešanā ir pozitīva. "Būsim reālisti, protams, tā nedod rezultātu tad, ja pieaug automašīnu plūsma. Tomēr tam ir savas pozitīvās lietas. Piemēram, ja pārvadātājs piesakās robežas šķērsošanai un ja viņam pasaka - nebrauc šodien, bet rīt, tad pārvadātājs pa šo laiku var veikt kādu citu īsāka attāluma pārvadājumu tepat uz vietas. Tā būtu efektīvāka un racionālāka līdzekļu izmantošana. Turklāt, pat ja šoferim jāsēž mājās un mašīnai jāstāv bāzes stāvlaukumā, tas ir efektīvāk nekā tad, ja jāsēž uz robežas un jādedzina lieki degviela. Protams, šī sistēma nepalielina plūsmu caur robežu, tomēr tā sakārto esošo rindu. No tāda viedokļa atkal nav normāli, ka ik pa laikam robežas šķērsošana aizņem teju diennakti," teica "Latvijas auto" vadītājs.

Viņaprāt, optimālā variantā sistēma būtu jāievieš valstij, taču pašlaik budžetā tam nav līdzekļu. "Valstij diemžēl nav naudas. Lai visos četros robežpunktos ieviestu šādu sistēmu, nepieciešami 600-800 tūkstoši latu. Tas attiecīgi radītu 50-60 jaunu darbavietu. Igaunijas gadījumā šajā projektā darbojas asociācija. Mēs uzskatām, ka bez asociācijas šo sistēmu izveidot arī būtu nekorekti, jo vairums pārvadātāju, kas šķērso robežu, ir mūsu asociācijas biedri. Mums ir arī sagatavotas programmas un materiāli, kā to darīt," pastāstīja Trēziņš.

Līdzekļi sistēmas izveidē nav jāiegulda uzreiz. "Mūsu piedāvātajā variantā reģistrācija ir par brīvu, bet laika rezervācija ir par maksu. Uz šo naudas apriti tad arī šie līdzekļi tiek akumulēti. Mēs to esam rēķinājuši. Jāteic, ka šādu projektu mēs varam sākt un esam tam gatavi. Cita lieta - vai valsts par to tiešām domā. Igaunijā šo procesu regulē Iekšlietu ministrija, mums - Satiksmes ministrija. Tagad ir paredzēts, ka to visu vajadzētu nodot Autotransporta direkcijai. Mums pret to nekas nav pretī. Ja direkcija to panāk, tad mēs piedāvāsim sadarbības variantu. Redzēsim, kā noritēs šī diskusija," sacīja Trēziņš.

"Tajā pašā laikā jāteic, ka tie konkrētie soļi, kas bija pirms gada un diviem gadiem, vēl aizvien nav izpildīti. It kā likums, no vienas puses, ir pieņemts, bet kādam kaut kur kaut kas aizvien nepatīk. Atdot šīs sistēmas uzturēšanu pārvadātājiem arī neviens negrib. Man gan liekas, ka neviens uz robežas negrib liekas acis un ausis, jo pārvadātāji arī redz daudzas lietas, kas tur notiek. Manuprāt, šī sistēma ne īpaši iet pie sirds daudziem latgaļu zēniem. Tur ir lielāks iemesls. Tomēr lēmums par šīs sistēmas izveidi ir jāpieņem valstiskā līmenī, pretējā gadījumā mēs ejam visu laiku uz riņķi un viss," klāstīja Trēziņš.

Viņaprāt, sistēma Latvijā būtu jāievieš līdz gada beigām. "Pirmais un grūtākais projekts, kas ilgs divus mēnešus, būs šīs sistēmas izveide Terehovā, bet pēc tam viss ies vienkāršāk. Līdz gada beigām katrā ziņā šī sistēma ir ieviešama, protams, ja tiek pieņemts lēmums par tās ieviešanu. Tas, manuprāt, varētu būt jau tuvāko nedēļu jautājums. Katrā ziņā - ja šo sistēmu uztic mums, tad mēs varētu to ieviest līdz šā gada nogalei. Ja citam, tad mums nav informācijas, cik ilgā laikā tā ir ieviešama," uzsvēra "Latvijas auto" vadītājs.