Izjūk pārtikas ražotāja 'DK Daugava' pārdošanas darījums (plkst.13:34)  (73)

"Pretējai pusei radās neparedzēti apstākļi, kuru dēļ "AB Holdings" vēlējās mainīt norēķinu noteikumus. Tādas atkāpes no norunas man nebija pieņemamas. Es izmantoju līgumā paredzēto iespēju atteikties no darījuma, līdz ar to manā īpašumā joprojām ir 100% uzņēmuma daļu," sacīja Vaivars.

Viņš arī sacīja, ka "šķiršanās no Abdulmuslimova nav notikusi ar naidu", un atzina, ka joprojām izskata piedāvājumus no citu investoru puses.

""DK Daugava" joprojām ir ieinteresēta kaimiņvalstu, piemēram, Krievijas, tirgus apguvē, un pagaidām ar saviem spēkiem notiek tirgus potenciāla izpēte, kā arī darbs pie eksportspējas veicināšanas, piemēram, produktu koncepcijas pielāgošanas attiecīgo tirgu patērētāju iespējām un cenu politikas izstrādes. Tāpat pašlaik uzņēmums izstrādā jaunu cenu ekonomisko pamatojumu Latvijas iekšējam tirgum, un jau drīzumā produkcijas cienītājiem tiks nodrošināta produkcija par pieejamākām cenām," sacīja Vaivars.

Ar "AB Holdings" pārstāvi Jurģi Liepinieku "Nozare.lv" neizdevās sazināties, jo viņa telefons ir atslēgts.

Savukārt "AB Holdings" pārstāvis Ēriks Jēkabsons portālu "Delfi" informēja, ka lēmumu par kapitāldaļu iegādes apturēšanu "AB Holding" spiests pieņemt, jo "Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) uzdevumā pret vairākām holdinga amatpersonām tika veiktas represīvas darbības, nopietni apgrūtinot uzņēmuma darbu".

Šādos apstākļos "AB Holding" vadība pieņēmusi lēmumu uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai un situācijas normalizācijai atlikt jaunus investīciju izvietojumus Latvijā, t.sk., daudznozaru kompānijas "Daugava" kapitāldaļu iegādi.

"Diemžēl mums šobrīd nav citu iespēju, kā atcelt darījumu. Latvijas drošības iestāžu patvaļa ir nobremzējusi izcilu investīciju projektu, papildus darbavietas, ieņēmumus valsts budžetā un eksporta tirgu paplašināšanu". Holdings turpmāk koncentrēs uzmanību, lai sniegtu tiesisku aizstāvību saviem biedriem un novērstu kaitējumu uzņēmuma tēlam. Ilgtermiņā "AB Holding" neatteiksies no stratēģijas attīstīt piena un piena produktu ražošanas biznesu Latvijā," sacīja Jēkabsons.

SAB pārstāve Baiba Rāta-Saliņa portālam „Delfi"  pret biroju vērstos pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka SAB neveic represīvas darbības, jo biroja pamatfunkcijas ir izlūkošana, pretizlūkošana un klasificētās informācijas aizsardzība.

SAB uzdevums ir savlaicīgi iegūt informāciju Latvijas interešu un drošības aizsardzībai. Gadījumos, kad izlūkošanas un pretizlūkošanas darbā tiek iegūta informācija, kas liecina par iespējamām pretlikumīgām darbībām, SAB to nekavējoties ir nodevis attiecīgajām amatpersonām un institūcijām turpmāko darbību veikšanai.

Lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, saskaņā ar Latvijas likumdošanu pieņem Iekšlietu ministrija. SAB nav tiesisku pilnvaru atzīt kādu personu par Latvijai nevēlamām personām.  SAB arī nekomentē valsts amatpersonām un tiesībsargājošām iestādēm sniegtās informācijas saturu.

Kā ziņots, par 50% pārdošanu uzņēmēja Abdulmuslimova vadītajai kompānijai "AB holdings" Vaivars paziņoja 2.augustā.

""AB Holdings" pieņēmis stratēģisku lēmumu attīstīt arī piena un piena produktu ražošanas biznesu. Šīs stratēģijas ietvaros "AB holdings" kļūst par 50% daļu īpašnieku uzņēmumā "DK Daugava". Sadarbības mērķis ir kopīgiem spēkiem nostiprināt "Daugavas" zīmola tirgus pozīcijas Latvijā un virzīt šī zīmola produktus eksporta tirgos, kur jau ir pazīstami citi "AB holdinga "izstrādājumi. "AB holdings" pašlaik jau eksportē zivju produktus uz vairāk nekā 30 valstīm un gaļas izstrādājumus uz desmit valstīm," norādīja Vaivars.

Savukārt "AB holdinga" prezidents Abdulmuslimovs iepriekš akcentēja, ka nevēlas pieļaut Latvijas uzņēmumu nonākšanu ārvalstu īpašnieku rokās.

"Zīmols "Daugava" lieliski papildinās holdinga pārtikas produktu grozu, kuru mēs piedāvājam patērētājiem Latvijā un ārvalstīs. "AB holdinga" stratēģija ir blakus jau esošajiem gaļas un zivju pārstrādes virzieniem attīstīt arī piena un piena produktu ražošanu. Piens mums ir jauna nozare, un mēs esam priecīgi uzsākt tajā darbību," sacīja uzņēmējs.

Savukārt 31.jūlijā Vaivars paziņoja, ka ieinteresēts sameklēt līdzīpašnieku Krievijā, kuram ir tirdzniecības kanāli un interese attīstīties.

"Izskatu visus racionālos piedāvājumus no jebkurā valodā runājošiem investoriem, galvenais nosacījums - vēlme attīstīties atbilstoši "Daugavas" kvalitātes standartiem un saimnieciski īstenot uzņēmuma stratēģiju. Meklējam sadarbības partneri - līdzīpašnieku Krievijā, kas pats ir ieinteresēts šajā plašajā tirgū attīstīties un kam ir tirdzniecības kanāli un drošas iespējas realizēt preci," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Vaivars.

Viņš arī norādīja, ka Krievijas tirgū saredz lielu paplašināšanas potenciālu.

"Patlaban 80% augstākās jeb "Premium'' kategorijas produktu izplatām Latvijā un paplašināties īsti nav kur. Visa minētā sakarā esmu nodibinājis arī SIA "Daugava-1", bet par tā darba sākšanu paziņošu atsevišķi, jo pagaidām darbs nenotiek," sacīja Vaivars.

Kā ziņots, informācija "Daugavas" mājaslapas krievu versijā liecina, ka uzņēmums piedāvā iegādāties pusi kompānijas akciju un izplatīt produkciju ar "Daugavas" zīmolu Krievijas tirgū. Tāpat tiek piedāvāts iegādāties visu uzņēmumu par 6,75 miljoniem eiro (4,725 miljoniem latu) ar lielu potenciālu Krievijas tirgū.

"Kopīgs bizness - ražojam Latvijā, jūs pārdodat Krievijā. Laba iespēja kopīgam biznesam - "Premium" klases produkcijas izplatīšana Krievijas tirgū, piedāvājot iegādāties 50% uzņēmumā," teikts mājaslapā.

Savukārt AS "Swedbank" pārstāve Kristīne Jakubovska "Nozare.lv" iepriekš norādīja, ka komentārus par klienta paplašināšanās plāniem un biznesa attīstības plāniem var sniegt tikai pats uzņēmums.

"Tas ir klienta biznesa attīstības jautājums - būtībā viņš drīkst piesaistīt jebkādus investorus. Katrā ziņā patlaban ar Vaivaru bankai ir korektas attiecības," sacīja Jakubovska.

Kā ziņots, 2011.gada 22.novembrī Zemgales apgabaltiesa izbeidza tiesvedību civillietā, kurā AS "Swedbank" vērsās pret SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"", prasot piedzīt parādu 1 265 000 latu apmērā. Līdz ar to pēc deviņus mēnešus ilga konflikta tika panākts oficiāls mierizlīgums.

Saspīlējums starp "Daugavu" un "Swedbank" izveidojās 2011.gada 14.janvārī, kad banka pieprasīja "Daugavai" atmaksāt aizdevuma līdzekļus 1,17 miljonu latu apjomā, uzlika vairākus apgrūtinājumus "Daugavas" un "Piena un maizes nama "Daugava"" aktīviem, kā arī apķīlāja saistīto personu naudas līdzekļus un mantu. Savukārt kompānijas pārstāvji norādīja, ka "Swedbank" demonstrē finanšu terorismu un neierobežotu varu, pieprasot atmaksāt aizdevuma līdzekļus, neraugoties uz pildītajām saistībām.

"Daugava" 19.janvārī saņēma "Swedbank" izsūtīto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, kurā teikts, ka bankai ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu par brīvu cenu bez tiesas starpniecības un izsoles rīkošanas, ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas Komercķīlu reģistra turētājam nav izpildītas ar komercķīlu nodrošinātās saistības jeb atmaksāta visa kredīta summa. Uzņēmuma vēlme bijusi panākt, lai šis lēmums tiktu pārskatīts un tiktu saglabāts apmēram 20 miljonu eiro (14 miljoni latu) vērtais bizness.

"Daugavai" patlaban ir 39 tirdzniecības vietas, kompānija ražo aptuveni 70 dabīgu piena produktu veidu, aptuveni 90 maizes un konditorejas izstrādājumu veidu un 13 nosaukumu gaļas izstrādājumus "Daugavas delikateses".