Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis laikrakstam gan norādījis, ka pašlaik šis jautājums nav ministrijas un valdības dienaskārtībā un grozījumi akcīzes likmēs autogāzei netiek gatavoti. Viņš norāda, ka jebkuri nodokļu palielinājumi patēriņa precēm var apdraudēt Latvijas pievienošanos eirozonai, kā arī palielinātu inflācijas risku.
Tomēr DB atgādina, ka jāņem vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra minimālā akcīzes nodokļa likme naftas gāzei, iespējams, būs jāpalielina līdz 500 eiro (351 latiem) par 1000 kilogramiem, kas ir pieaugums par 375 eiro (aptuveni 263 latiem).
Savukārt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadība atbalstot ieceri palielināt akcīzes nodokli autogāzei galvenokārt tā iemesla dēļ, ka, pieaugot autogāzes patēriņam un samazinoties benzīna patēriņam, akcīzes nodokļa starpības dēļ valsts budžetam secen ejot miljoniem latu, norāda laikraksts.
Šobrīd akcīzes nodoklis autogāzei ir sešas reizes mazāks, nekā benzīnam un šī situācija ir ekonomiski nepamatota, vērtē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Viņš aprēķinājis, ka gadījumā, ja visi tie atovadītāji, kas šobrīd izmanto autogāzi, pārietu uz degvielas izmantošanu, tas ļautu valsts budžeta ieņēmumus palielināt vismaz par 10 miljoniem latu ceturksnī. Vienlaikus viņš gan neslēpj, ka degvielas tirgotājiem ir lielas izmaksas, tirgojot autogāzi.
"Šis produkts maksā tikpat, cik benzīns, bet tas ir citas bīstamības klases produkts, kam vajadzīga cita loģistika, un pārdošanas izmaksas ir lielākas. Šo produktu pārdot ir dārgāk, bet ieņēmumi ir tie paši," sacījis Stirāns.
Viņaprāt, Latvijai vajadzētu izmantot Lietuvas pieredzi, kur akcīzes nodoklis autogāzei ir 2,5 reizes lielāks nekā Latvijā, turklāt tas nav samazinājis autogāzes patēriņu.