Baiba Vītoliņa
Foto: LETA
Lai Latvijā ierobežotu finanšu shēmu veidošanu, atbildīgajām institūcijām jāpiešķir pilnvaras apturēt uzņēmuma darbību, intervijā biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.
Viņa norādīja, ka Latvijā kontrolējošajām iestādēm ne tik daudz vajag uzlikt sodus, bet gan parūpēties par to, ka negodīga komercprakse tiešām tiek pārtraukta. "Ja nepieciešams, šādu uzņēmumu darbība ir jāpārtrauc. Protams, paliks daži kanāli, kur šīs lietas nav iespējams izkontrolēt, piemēram, internets, bet tas būtiski samazina iespējas apkrāpt cilvēkus. Manuprāt, ir nepieciešamas paplašinātas pilnvaras, lai pilnībā apstādinātu šādu negodīgu uzņēmumu darbību," teica Vītoliņa.

PTAC vadītāja gan apliecināja, ka vairākkārt kopā ar policiju centram ir izdevies pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. "Piemēram, privātajās stāvvietās mašīnām vairs netiek likti riteņu bloķētāji. Tas ir svarīgākais. Tomēr jāatzīst, ka pašlaik likumi nav labvēlīgi, lai mēs pārtrauktu negodīgas komercprakses veikšanu," sacīja centra direktore.

Vienlaikus viņa atzina, ka ir vairākas lietas, kurās nevar pierādīt attiecīgā uzņēmuma krāpniecisko nodomu. "Ir tiešām tādas lietas, kur mēs redzam, ka cilvēki ir apkrāpti, bet mēs tās nevaram novest līdz galam tāpēc, ka nevaram pierādīt krāpniecisko nodomu. Manuprāt, te kaut kas arī nav kārtībā ar likumiem. Arī šīs darbības būtu krimināli sodāmas un vadītājiem būtu jāsēž cietumā. Mēs savas administratīvās lietas varam novest līdz galam, bet, ja likumi paredzētu, ka par šādiem krāpnieciskiem gadījumiem uzņēmumu vadītājiem ir jāsēž cietumā, tad šādu krāpniecisku darbību skaits tiešām samazinātos," uzsvēra Vītoliņa.

Viņa arī minēja, ka pašlaik PTAC rīcībā nav informācijas, ka finanšu piramīdas MMM veidotāji Latvijā atkal mēģinātu sākt darbību. "Man nav tādas informācijas. Mūsu iestāde kontrolē šādas institūcijas vien tajā aspektā kā tās sevi pasniedz publiski. Manuprāt, mēs ar savu darba daļu itin veiksmīgi tikām galā. Tāpēc šīs shēmas reklāmas arī tika novāktas. Tas bija tas, ko mēs varējām pieprasīt un kas arī beigu galā tika izdarīts. Nezinu, cik daudzi cilvēki izmantoja šīs kompānijas pakalpojumus, tomēr, cik es zinu uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lūgumu bija atsaukušies vien pāris apkrāpto cilvēku, tāpēc es nezinu, vai viņiem bija izdevies sekmīgi izveidot iecerēto finanšu piramīdu," klāstīja PTAC vadītāja.

Viņa ar sacīja, ka pagaidām nav dzirdēts, ka līdzīgu finanšu piramīdu veidotāji mēģinātu sākt darbību Latvijā. "Nekas tāds nav dzirdēts. Protams, ja cilvēkiem kāds nāk un piedāvā šādu pakalpojumu, viņu pienākums būtu nākt un par to informēt valsts iestādes, pirmām kārtām jau FKTK. Tomēr arī PTAC var laicīgi veikt kādas darbības. Tādējādi, ja cilvēki pasaka, ka šādas shēmas veidotāji izvieto reklāmas, piemēram, daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, mēs varam šīs reklāmas kampaņas pārtraukt. Mēs par to arī varam neuzzināt, ja iedzīvotāji, protams, par to mūs neinformē," paskaidroja Vītoliņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!