Otrajā ceturksnī straujāk pieaug preču imports; tekošā konta deficīts – 103,4 miljoni latu  (12)

Otrajā ceturksnī palielinājās preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, bet vienlaikus pieauga pakalpojumu un saņemto kārtējo pārvedumu pozitīvā bilance.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts otrajā ceturksnī palielinājās līdz 164,9 miljoniem latu jeb 4,3% no prognozētā IKP, jo preču imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga mazliet straujāk nekā preču eksports.

Savukārt pakalpojumu tirdzniecībā straujāk palielinājās pakalpojumu, īpaši gaisa transporta un autotransporta pakalpojumu, eksports. Sezonālu faktoru dēļ palielinājās arī sniegto braucienu pakalpojumu apjoms.

Ienākumu konta negatīvais saldo otrajā ceturksnī pieauga līdz 68,1 miljonam latu jeb 1,8% no prognozētā IKP, jo palielinājās ārvalstu investoriem izmaksāto dividenžu apjoms. Savukārt kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo pieauga līdz 129,5 miljoniem latu jeb 3,4% no prognozētā IKP.

No ES fondiem otrajā ceturksnī tika saņemti 155 miljoni latu. Jūnija beigās atsākās Eiropas Reģionālā attīstības fonda maksājumi, kas jau atspoguļojās kapitāla konta pieaugumā (kapitāla konta pozitīvais saldo otrajā ceturksnī palielinājās līdz 61,8 miljonam latu jeb 1,6% no prognozētā IKP), bet jūlijā – arī Eiropas Sociālā fonda maksājumi, kas ietekmēs maksājumu bilanci trešajā ceturksnī.

Finanšu kontā otrajā ceturksnī veidojās neliels negatīvais saldo (53,3 miljoni latu jeb 1,4% no prognozētā IKP). Ārvalstu tiešo investīciju veidā Latvijā ieplūda 42,5 miljoni latu (1,1% no prognozētā IKP), visvairāk – finanšu starpniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2012. gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu reģistrēts otrais straujākais nominālā eksporta pieaugums ES (14,4%). Tomēr, tā kā eksporta preču ražošanai nepieciešams importēt starppatēriņa preces un resursus, kā arī vērojams investīciju kāpums, nozīmīgi pieauga arī preču imports, tāpēc preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo nav sarucis. Taču Latvijas Banka atzīmē, ka salīdzinājumā ar pirmskrīzes gadiem tekošā konta deficīts ir neliels un gaidāms, ka arī 2012. gadā kopumā tas nozīmīgi nepieaugs.

Jau vēstīts, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 98,8 miljoni latu jeb 2,9% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 144,3 miljoni latu jeb 4,2% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports samazinājās straujāk nekā preču imports, tādējādi palielinot ārējās tirdzniecības negatīvo saldo.

2011.gadā maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 170,9 miljoni latu jeb 1,2% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai gan pērn pēdējā ceturksnī bija tekošā konta pārpalikums 46,2 miljonu latu apmērā, tomēr gada kopējo bilanci būtiski ietekmēja atsevišķi lieli veikti investīciju preču iepirkumi trešajā ceturksnī, kas nozīmīgi palielināja preču importu. Tekošā konta deficītu palielināja arī veiksmīgāka ārvalstu investoriem piederošo uzņēmumu darbība.