Stagnējošo ekonomiku top 15  (47)

Portāls "Delfi" iepazīstina ar 15 valstīm, kuru ekonomikai Starptautiskais Valūtas fonds turpmākajos divos gados prognozē vislēnāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi vai pat kritumu.

Sliktākās IKP izaugsmes prognozes 2012.-2014. gadam:

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: +0,5%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +1,2%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,8%

Dānijai ir salīdzinoši mazs valsts parāds un budžeta deficīts, bet tās ekonomika turpina ciest no eirokrīzes. Dānijas krona ir atguvusi uzticamību un, salīdzinot ar eiro, tiek uzskatīta par drošu ieguldījumu, taču valsts tirdzniecības saistība ar eirozonas valstīm joprojām pasliktina tās eksporta un ražošanas rādītājus.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: +0,4%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +1,3%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,7%

Irānas ekonomika ir ārkārtīgi atkarīga no naftas eksporta. Jau pāris gadus, baidoties par atomieroču programmas attīstīšanu šajā islāma valstī, ASV, Eiropas Savienība un to sabiedrotās pret Irānu īsteno tirdzniecības sankcijas, kuru dēļ valsts naftas eksports sarūk par aptuveni 40% ik gadu. Tas savukārt samazinājis Irānas riala vērtību par vairāk kā 50% nepilna gada laikā.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: +0,5%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +1,0%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,9%

Francija jau ilgstoši cīnās ar tās ekonomikas konkurētspējas kritumu, ik gadu zaudējot aizvien jaunas globālā tirgus daļas. Taupīšanas pasākumi, ko patlaban ieviesuši franču politiķi, lai eirokrīzes laikā samazinātu fiskālo deficītu, arī pagaidām nav uzlabojuši valsts ekonomikas rādītājus.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: +0,6%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +1,5%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,3%

Palēninoties kopējai eirozonas izaugsmei, tās mugurkauls - Vācijas ekonomika - arī sāk parādīt savu vājumu. Vistiešāk to pēdējā laikā ietekmējis Eiropas valstu pieprasījuma kritums pēc Vācijā ražotajiem produktiem. Bažas rada arī Vācijas ārkārtīgi lielā iesaiste eirozonas perifēro ekonomiku glābšanas mehānismos un milzīgie naudas aizdevumi citām valstīm.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -1,2%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +0,8%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,8%

Kipras ekonomikas problēmas ir vistiešākajā mērā saistītas ar Grieķijas krīzi. Liels budžeta deficīts reizē ar ekspansīvu fiskālo politiku Kipru pēdējos gados ir novedis pie grūtībām finansēt tās pārvaldes mehānismus. Šā iemesla dēļ Kipra bija spiesta pievienoties Grieķijai, Portugālei, Īrijai, Spānijai, Latvijai un citām valstīm, kuras jau lūgušas starptautisko aizdevēju palīdzību.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -4,8%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +0,1%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +2,6%

Grieķijas ekonomika jau kļuvusi par eirokrīzes un neapdomīgas valsts pārvaldes simbolu. Taupības režīms, ko tai uzspiedusi aizdevēju trijotne - Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Savienība - ievērojami iespaidojis valsts ekonomiku. Grieķija joprojām strauji zaudē līdzekļus un nespēj samaksāt tās rēķinus, bet tās zemā konkurētspēja arī turpmāk iezīmē drūmas izaugsmes prognozes.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -0,5%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +1,0%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,5%

Horvātija, lai arī vēl nav iestājusies eirozonā, gan tirdzniecības, gan tajā esošo Eiropas valstu banku filiāļu dēļ ir atkarīga no izmaiņām ekonomiskajā savienībā. Valsti vistiešāk negatīvi ietekmējis eirozonas valstu importa kritums, kā arī Horvātijā esošo banku problēmas, kuras atkarīgas no to mātesbankām eirozonā.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -3,3%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +0,4%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +2,1%

Portugāle pagājušā gada vasarā tika izspiesta no galvenajiem globālajiem tirgiem un lūdza palīdzību aizdevējiem 78 miljardu eiro apmērā. Lai gan aizdevēju noteiktie taupības pasākumi ir radījuši efektīvāku valsts pārvaldes sistēmu, bezdarba līmenis joprojām ir augsts (virs 15%), kā arī eirokrīze kavē ekonomikas atlabšanu.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: +1,0%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +1,1%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,2%

Jamaika jau kopš 2008. gada, kad sākās globālā ekonomiskā krīze, cīnās ar ilgstoši augstu bezdarbu un zemu izaugsmi. Augsts budžeta deficīts un joprojām augošs valsts parāds rada spiedienu uz valsts ekonomiku. Vienlaikus tās banku sektors cīnās ar augstu tā saucamo slikto kredītu īpatsvaru, kas pēdējos pāris gados licis strauji paaugstināt aizdevumu procentu likmes, liekot šķēršļus ekonomikas atlabšanai.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -0,5%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +0,8%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,4%

Nīderlandē ir stabila inflācija un, līdzīgi kā citur Rietumeiropā, zems bezdarba līmenis. Tajā pat laikā pārāk lielā tirdzniecības sektora atkarība no pārējās eirozonas ir ekonomiku novedusi recesijā. Ja eirokrīzes sekas mazināsies, valstī atkal varētu atjaunoties lēna izaugsme.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: +0,0%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +0,8%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,3%

Beļģija ir kārtējā eirozonas valsts, kas izjūt eirokrīzes sekas tās ciešo tirdzniecības un finanšu sakaru dēļ ar citām ekonomiskās savienības valstīm. Tāpat to noslogo salīdzinoši lielais valsts parāds un budžeta deficīts, radot draudus investīcijām, ja eirozonas situācija vēl pasliktināsies. Reitingu aģentūras "Standard & Poor's" un "Moody's" pērn pazemināja Beļģijas kredītreitingu, brīdinot, ka centieni glābt valsts bankas Beļģijas situāciju varētu pasliktināt vēl vairāk.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -1,8%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +0,1%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +1,2%

Spānijas banku sektors cenšas tikt galā ar nekustamā īpašuma cenu burbuļa sekām, kas ir līdzīgas tām, ko pirms pāris gadiem pieredzēja ASV un mazākā apmērā arī citas pasaules ekonomikas. Pagaidām starptautiskie aizdevēji savu palīdzību spāņu bankām atlikuši līdz 2013. gadam. Tas samazinājis cerības, ka, atjaunojot banku kreditēšanu, drīzumā varētu atsākt ekonomikas stimulēšanu.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -1,9%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: +0,3%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +0,5%

Itālijas uzblīdušais parāds reizē ar eirokrīzi radīja nepieciešamību pēc plaša mēroga taupības pasākumiem, kuru ieviešanu valstī vada premjers Mario Monti. Tā kā tirgus uz Spānijas glābšanas plānu reaģē ar spāņu obligāciju pārdošanu, daudzi baidās, ka Itālija drīz varētu kļūt par nākamo glābjamo.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -2,7%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: -0,9%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +0,3%

Svazilenda patlaban cieš no akūtas fiskālās krīzes, turklāt tās banku sistēma ir tieši atkarīga no valdības īpašumā esošajām citu valstu obligācijām, kuru vērtība globālās krīzes ietekmē kritusies. Karalistei trūkst arī līdzekļi, lai cīnītos ar tādām trešās pasaules valstu problēmām kā nabadzība un AIDS, kas arī negatīvi ietekmē ekonomiku.

Prognozētās 2012. gada IKP izmaiņas: -7,3%

Prognozētās 2013. gada IKP izmaiņas: -1,6%

Prognozētās 2014. gada IKP izmaiņas: +0,7%

Sudānas ekonomika patlaban izjūt tās dienviddaļas atdalīšanās sekas, kad pērn pēc ilgstoša pilsoņu kara tika dibināta jauna valsts - Dienvidsudāna. Līdz ar jaunās valsts izveidi Sudāna zaudējusi arī 80% valsts naftas rezervju, kas savukārt izraisījis strauju cenu kāpumu.