Preču eksports jūlijā auga straujāk nekā imports, un preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās (no 150,9 miljoniem latu jūnijā līdz 144,9 miljoniem latu).
Daļēji preču ārējās tirdzniecības deficītu kompensēja pozitīvais pakalpojumu tirdzniecības saldo. Tas gan jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nedaudz samazinājās (no 109,1 miljona latu jūnijā līdz 84,8 milj. latu).
Pakalpojumu eksports būtiski nemainījās. Bet pakalpojumu imports pieauga (būvniecībai, sakaru pakalpojumiem un nedaudz arī braucieniem). Arī pakalpojumu eksportā sezonas dēļ pieauguši būvniecības un braucienu pakalpojumi. Pieaugums jūlijā bija vērojams arī informācijas un datorpakalpojumiem. Taču pēc vairāku mēnešu kāpuma jūlijā sarucis pārvadājumu pakalpojumu eksports. Šis samazinājums vērojams dažādos pārvadājumu veidos, un būtisks jūras pārvadājumu eksporta pieaugums tuvākajos mēnešos nav gaidāms, norāda Braukša.
Ienākumu konta negatīvais saldo jūlijā nedaudz samazinājās - līdz 21 miljonam latu. Bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo pieauga no 27 miljoniem latu līdz 58,8 miljoniem latu. Jūlijā no ES tika saņemtas gan subsīdijas, gan citu fondu līdzekļi. Kopējais saņemto ES fondu līdzekļu apjoms jūlijā bija 96,2 miljoni latu. Tas ietekmēja arī Latvijas maksājumu bilances kapitāla konta pozitīvā saldo pieaugumu līdz 47,1 miljonam latu.
Finanšu kontā jūlijā bija 92,1 miljona latu deficīts. Tiešo investīciju plūsmas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nedaudz pieauga (36.5 milj. latu).
Tekošā konta mēnešu vērtības ir svārstīgas un tā deficīta samazinājums atsevišķā mēnesī var neliecināt par ilglaicīgu tendenci, norāda ekonomiste, taču atzīmē, ka nokārtotie ES fondu finansējuma ieplūdes jautājumi, kā arī tas, ka, neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos, Latvijas eksportētāju konkurētspējas uzlabojumi ļauj palielināt tirgus daļas nozīmīgu partnervalstu importā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!