Viņš akcentēja, ka LM vadība ir ieinteresēta uzņēmuma turpmākajā darbībā un attīstībā, taču akcionāru strīds bremzē normālu kompānijas darbību. Terentjevs uzsvēra, ka visa LM komanda "dziļi pārdzīvo notiekošo", tāpēc arī izlēmusi nākt klajā ar šādu publisku paziņojumu.
LM juriste Antra Čirkše informēja, ka šā gada martā Lipmans iesniedza tiesā prasību pret Zaharjinu par īpašuma tiesību atzīšanu un valdījuma atjaunošanu uz 1,95 miljoniem LM akciju, bet jūnijā Lipmans ka LM padomes loceklis vērsās ar iesniegumu uzņēmumā, kurā lūdza sasaukt padomes sēdei un sniegt atbildes vairāk nekā 100 jautājumos. Viņam šī informācija uzreiz gan nav sniegta, taču šā gada 21.septembrī nozīmēta LM padomes sēdē, kurā šos jautājumus arī plānots izskatīt.
Savukārt 10.septembrī LM ieradušies IeM Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki, kuri sākuši uzdot tādus pašus jautājumus, kādus savā iesniegumā bija norādījis Lipmans, piemēram, kāpēc LM izveidojis meitas uzņēmumu metāllūžņu iepirkšanai u.c.
LM darbinieki interesējušies par pārbaudes iemesliem, tomēr daudzas atbildes tā arī nav saņēmuši. Vien ir zināms, ka dažas dienas iepriekš esot ierosināts kriminālprocess par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību piesavinoties naudas līdzekļus un citus sabiedrības aktīvus.
Terentjevs žurnālistiem arī norādīja, ka pārbaude notikusi tajā pašā dienā, kad noritējusi tiesas sēde saistībā ar abu akcionāru strīdu. Vienlaikus kompānijas vadītājs atzīmēja, ka attiecīgās IeM struktūras pārbaude uzņēmumā ilgusi visu dienu, kas apgrūtinājis uzņēmuma darbību. "Bijām neizpratnē un atbildes tā arī neesam saņēmuši," rezumēja Terentjevs.
Viņš arī norādīja, ka uzņēmumam pēdējā laikā radušās grūtības arī ar metāllūžņu iegādi, jo lielākais piegādātājs "Tolmet" kompānijai piegādā aizvien mazāk ražošanai nepieciešamo resursu. Atsaucību neesot guvusi arī LM paustā vēlme sadarboties vēl ciešāk, tāpēc arī pie šīs situācijas Terentjevs saskata akcionāru strīda sekas un iespējamu Lipmana saistību ar šo uzņēmumu.
Pēc Terentjeva teiktā, akcionāru nesaskaņas kaitē arī LM publiskajam tēlam, kompānijai ir sarežģītāk runāt ar saviem partneriem un bankām par finansējumu un kredītlīniju, kas ir svarīgi, ņemot vērā LM lielās kredītsaistības. Šogad vien kredītmaksājumos LM novirzīs 7 miljonus latu, bet gandrīz tik pat 6,7 miljoni latu būs jāmaksā par obligāto iepirkuma komponenti par piegādāto elektroenerģiju.
Terentjevs atzīmēja, ka ar katru gadu obligātās iepirkuma komponentes īpatsvars pieaug – jā sākumā tas bijis vien daži procenti, tad tagad jau vairāk nekā 20%. LM vadītājs gan piebilda, ka šis jautājums jārisina valdībai un Ekonomikas ministrijai, kura jau ir pieteikusi tā dēvētās zaļās enerģijas sektora reformu.
Kā ziņots, Zaharjins un Lipmans tiesā cīnās par 11,78% uzņēmuma akciju īpašumtiesībām. Lipmans iepriekš apgalvojis, ka Zaharjinam ir jāatdod šie divi miljoni "Liepājas metalurga" akciju, kas savulaik nodoti kontroles nodrošināšanai pār uzņēmumu un tā attīstības projektu īstenošanai. Savukārt Zaharjins akcijas labprātīgi atdot nevēlas.
LETA arhīva dati liecina, ka "Liepājas metalurga" apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati. Uzņēmuma lielākie akcionāri 2011.gada pirmā pusgada beigās bija Zaharjins ar 49% akciju, kā arī Iļja Segals ar 21,03% akciju. Iepriekš Lipmanam piederēja 20,14% akciju, bet patlaban šī daļa ir palielināta līdz 23,27%.