Šogad septembrī Jūrmalas pilsētas tiesa noraidīja uzņēmuma tiesiskās aizsardzības lūgumu. Šoreiz uzņēmums vērsies citā – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas – tiesā ar ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kas to pieņēmusi izskatīšanai.
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā atšķirībā no parastā tiesiskās aizsardzības procesa maksātspējas grūtībās nonākušais parādnieks panāk vienošanos ar kreditoriem par īstenojamo pasākumu plānu jau pirms tiesas un tiesā iesniedz apstiprināšanai saskaņotu plānu. Tiesiskās aizsardzības procesā savukārt plāna izstrāde un saskaņošana ar kreditoriem notiek jau pēc lietas ierosināšanas tiesā. Ja tiesa pasludinās "Rīgas kinostudijas" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, iestāsies vairākas tiesiskās sekas, tostarp kreditori nedrīkstēs pieteikt uzņēmuma maksātnespēju.
Vidzemes priekšpilsētas tiesā informēja, ka pagaidām nav noteikts datums, kad tiesa "Rīgas kinostudijas" pieteikumu izskatīs.
Šī ir jau trešā reize, kad "Rīgas kinostudija" lūdz tiesu tai piešķirt tiesisko aizsardzību. Arī šogad maijā uzņēmums tiesā prasīja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, taču arī šis pieteikums tika noraidīts.
"Rīgas kinostudija" toreiz tiesai norādīja, ka bez tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas uzņēmumam draud maksātnespēja un likvidācija. "Rīgas kinostudija" ir saskārusies ar grūtībām norēķināties ar kreditoriem, tomēr tiesai paziņoja, ka ir iespējams atjaunot uzņēmuma maksātspēju.
Jau vēstīja, ka starp "Rīgas kinostudiju" un zemes īpašnieku jau vairākus gadus ir domstarpības un abas puses iesaistītas vairākās savstarpējās tiesvedībās.
Tīmeklī atrodamā informācija liecina, ka "Rīgas kinostudija" dibināta 1948.gadā un ir vecākā kinostudija Latvijā. Pašreizējās telpās – Šmerļa ielā 3 – "Rīgas kinostudija" darbojas kopš 1961.gada, un tajā uzņemts vairāk nekā 180 mākslas un dokumentālo filmu.
Padomju gados "Rīgas kinostudija" bija galvenā filmu ražošanas bāze, kurā tapa lielākā daļa Latvijas kino darbu, bet pēc Padomju Savienības sabrukšanas filmu ražošana "Rīgas kinostudijā" apsīka.
1990.gadā "Rīgas kinostudija" beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot "Rīgas kinostudiju" kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un piecas atsevišķas mazas radošās studijas ‒ filmu studiju "AL KO", piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju "Dekrim", filmu studiju "Trīs", zīmēto un leļļu animācijas studiju "Dauka" un "Rīgas dokumentālo filmu studiju".
"Rīgas kinostudijā" glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.
Saskaņā ar datubāzē "Lursoft" publicēto informāciju "Rīgas kinostudijas" akcionāri ir Armands Liberts, kuram pieder 42,23% akciju, un Kultūras ministrija ar 24,31% akciju, bet pārējie 33,45% ir publiskās emisijas akcijas. 2011.gadā kinostudija strādāja ar 309,6 tūkstošu latu apgrozījumu un 81,2 tūkstošu latu zaudējumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!