Pētījums: pēc eiro ieviešanas Latvijas iedzīvotāji sagaida cenu kāpumu  (58)

Uzņēmuma projektu vadītājs Dans Jurcāns informēja, ka pētījumā aptaujāti gan Latvijas, gan Igaunijas iedzīvotāji, lai salīdzinātu Latvijas iedzīvotāju gaidas par eiro ieviešanas sekām ar Igaunijas iedzīvotāju pieredzi. "Vairumā faktoru Latvijas iedzīvotāju gaidas par eiro ieviešanu saskan ar to, ko par eiro ieviešanas reālo pieredzi saka igauņi, tomēr atsevišķos jautājumos Latvijas iedzīvotāji ir optimistiskāki," atzina Jurcāns.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 87% Latvijas iedzīvotāju eiro ieviešanu saista ar cenu pieaugumu, kam piekrīt gandrīz visi jeb 98% aptaujāto igauņu, kuri uzskata, ka pēc eiro ieviešanas cenas ir pieaugušas. Tāpat Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir faktiski vienisprātis arī par eiro ieviešanas ietekmi uz algām – Latvijā tikai 8% sagaida, ka algas augs, kam piekrīt 6% Igaunijas iedzīvotāju, kas uzskata, ka algas ir augušas. Tomēr vairāk nekā puse respondentu abās valstīs izmaiņas algu līmenī nesagaida. "Taču jāatzīmē, ka trešā daļa Latvijā uzskata, ka algas samazināsies, ko apstiprina arī trešās daļas igauņu viedoklis," sacīja Jurcāns.

Savukārt būtiskākā atšķirība valstu vidū ir Latvijas respondentu uzskats, ka eiro vairos ekonomisko stabilitāti, kam Latvijā piekrīt vidēji ceturtā daļa respondentu – Igaunijā cilvēki ir mazāk optimistiski un tikai vidēji desmitā daļa domā, ka eiro ir vairojis ekonomisko stabilitāti.

"Latvijas iedzīvotāji ir arī caurmērā optimistiskāki par igauņiem jautājumos par eiro ieviešanas ietekmi uz depozītprocentiem un ārvalstu investīciju pieaugumu. Latvijā gandrīz trešdaļa tic, ka eiro liks pieaugt depozītprocentu likmēm un puse uzskata, ka eiro vairos ārvalstu investīciju pieplūdi. Igauņu pieredze ar eiro parāda, ka tikai 16% uzskata, ka depozītu likmes būtu augušas un tikai trešdaļa domā, ka eiro palīdzējis investīciju piesaistē," klāstīja Jurcāns un atzina, ka aptuveni 50% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka eiro ieviešana nav mainījusi situāciju investīciju jomā.

Bet jautājumā par eiro ietekmi uz cilvēku lepnumu par savas valsts valūtu Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem bijis līdzīgs viedoklis – Latvijā 79% respondentu uzskata, ka eiro viņu lepnuma izjūtu mazinās un tikai 5% atzīst, ka eiro kā valsts valūta šo lepnumu cels, bet Igaunijā 70% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu lepnums par eiro kā valsts valūtu ir krities.

Jurcāns arī pastāstīja, ka atbilstoši pētījuma rezultātiem vairāk nekā divas trešdaļas Igaunijas iedzīvotāju atzinuši, ka valūtas konvertācijas izmaksas ir palikušas nemainīgas vai samazinājušās. Savukārt 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domā, ka vienotā eiro valūta šīs izmaksas cels, kam piekrīt 31% igauņu. "Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji ir līdzīgās domās par to, ka eiro ieviešana palielina valūtas devalvācijas risku – Latvijā tam tic teju puse respondentu, bet Igaunijā 32%. Puse igauņu savukārt uzskata, ka eiro ieviešana šo faktoru nav mainījusi," viņš informēja.

"Hill and Knowlton Strategies" vadītājs Latvijā Ralfs Vīlands sacīja, ka pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotāji ar eiro saista vairāk cerību ekonomikas stabilitātes un investīciju jomā, bet igauņi skaidrāk redz eiro ieviešanas reālo ietekmi, piemēram, augstākas cenas vai zemākas valūtas konvertācijas izmaksas. "To var izskaidrot ar abu valstu atšķirīgo pieredzi eiro kontekstā – igauņi jau izsenis bijuši augstākās domās par savas ekonomikas spēku un spēju piesaistīt investīcijas, tādēļ šos faktorus nesaista ar eiro. Noteikti arī jāatzīmē, ka abu valstu iedzīvotāji nav lepni par eiro kā savu jauno valsts valūtu – to var izskaidrot ar pašlaik zemo eiro reputāciju vispār un zināmu nacionālās identitātes zudumu, ko cilvēki saista ar savu valūtu," klāstīja Vīlands.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, viņaprāt, eiro ieviešanas laikā jastāsta tieši netveramie ieguvumi, piemēram, iespēja lepoties, ka eiro mūs ierindos Eiropas spēcīgāko valstu grupā kopā ar Vāciju un citām lielvalstīm, tikai nedaudz vairāk nekā divdesmit gadu pēc neatkarības atgūšanas.

Pētījums veikts no 27.septembra līdz 3.oktobrim, internetā aptaujājot 1015 Latvijas un 1007 Igaunijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka Latvija plāno pievienoties eiro zonai no 2014.gada.