Valdība otrdien slēgtā sēdē pilnvaroja Satiksmes ministriju (SM) sākt sarunas ar Eiropas Komisija (EK) par iespēju izmantot bēdīgi slavenajam vilcienu iepirkumam paredzētos Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus - 100 miljonus latu – citiem mērķiem, žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.
Valdība nolēma, ka SM var sākt sarunas ar Eiropas Komisiju nevis par naudas piešķiršanu kādiem konkrētiem projektiem, bet par to, vai šo naudu vispār ir iespējams pārdalīt citām vajadzībām un kādām nozarēm tas būtu iespējams.
Jaunu vilcienu iegādei iepriekš paredzēto Kohēzijas fonda finansējums SM vēlējās novirzīt TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcijai un attīstībai - Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstībai un ātrgaitas dzelzceļa līnijas projektam ”Rail Baltica", lidostas infrastruktūras attīstībai un TEN -T autoceļu tīkla uzlabojumiem.
Atbildīgā SM skaidroja: ņemot vērā to, ka noslēgtais vilcienu iepirkuma līgums nav stājies spēkā, kā arī to, ka ES 2007. - 2013.gada plānošanas perioda projektu aktivitātes jāpabeidz ne vēlāk kā 2015.gada 31.augustā, nekavējoties jāpieņem lēmums par turpmāku rīcību ar projektam atvēlēto Kohēzijas fonda finansējumu, lai nodrošinātu tā apguvi pilnā apmērā.
Ja jautājums par jaunu vilcienu iegādei Kohēzijas fondā atvēlētā 100 miljonu latu finansējuma sadali netiks izskatīts nekavējoties, tad šī Eiropas nauda netiks apgūta, brīdināja SM.
Savukārt Finanšu ministrija iepriekš portālam ”Delfi” norādīja, ka vilcieniem paredzēto naudu varētu izmantot tikai dzelzceļa infrastruktūrai un naudas piešķiršanu autoceļiem vai lidostai varētu noraidīt EK.
Jau vēstīts, ka konkursā par vilcienu piegādi uzvarēja Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A." (CAF). Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas bija plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu, bet ”Pasažieru vilciena” (PV) līdzfinansējums - 44 miljoni latu. Kopējā līguma vērtība ar vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā bija paredzēta 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu).
Iepriekšējā PV vadība līgumu ar CAF parakstīja šā gada 2.aprīlī, taču tas nestājās spēkā, jo parakstītais dokuments atšķīrās no valdībā akceptētā līgumprojekta. Lai Latvija nezaudētu ES līdzfinansējumu projektā, PV piedāvāja CAF grozīt aprīlī parakstīto līgumu. Par grozījumiem vilcienu iepirkuma līgumā bija jāvienojas līdz 2.oktobrim, līdz kuram neizdevās vienoties par izmaiņām līgumā.
PV vēlējās sludināt jaunu vilcienu iepirkuma konkursu, kas būtu mazāk apjomīgs nekā iepriekš iecerētais. Proti, konkursu sludinātu vien par vilcienu iegādi, bet to uzturēšanu un apkopi varētu nodrošināt ar PV saistītais uzņēmums pašmāju uzņēmums "VRC Zasulauks”, iepriekš pēc neveiksmīgajām sarunām ar CAF lēsa PV vadība.
Jautājums par vilcienu iepirkumu skatīts valdības pagājušās nedēļas sēdē, taču nekāds lēmums tad netika pieņemts saistībā ar koalīcijas partnera - Reformu partijas (RP) – ministru iebildēm. Valdības sēdē klātesošie RP ministri – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts - iebilda pret steigu, kādā jautājums virzīts un uzstāja uz plašākām diskusijām pirms lēmuma pieņemšanas.