Pabriks: Interese būvēt sašķidrinātās gāzes termināli varētu būt investoriem no Āzijas, Persijas līča reģiona, ASV  (19)

Viņš esot izjutis investoru interesi ieguldīt līdzekļus šādā projektā, taču uzņēmēju vārdus nevēlējās saukt, lai nekaitētu viņiem. Pabriks uzskata, ka projekts jāīsteno valstīm un kompānijām, kas nav saistītas ar pašreizējiem gāzes piegādātājiem, pretējā gadījumā tam nebūs nozīmes. Turklāt investoriem jābūt no lielām valstīm, kurām ir atbilstošas tehnoloģijas.

Vaicāts, kāda ir investoru interese veidot šādu termināli, ņemot vērā nelielo tirgu, ministrs atzina, ka tas ir viens no riskiem, taču Latvijai ir laba infrastruktūra un valsts atrodas labā vietā. Pēc viņa vērtējuma, šāds terminālis atkarībā no lieluma var kalpot ne tikai gāzes piegādēm Latvijai, bet teorētiski ir iespējama arī reversā kustība. Ja tiešām Krievija piegādās gāzi lētāk, varam pārdot tālāk, sprieda Pabriks.

Viņš arī norādīja gan uz Lietuvas virzīto sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu, gan citiem plāniem reģionā, norādot, ka acīmredzot būs, kur gāzi likt.

Ministrs arī atzina, ka jebkurš privātais investors, lai sāktu kādu darbību, vispirms vēlas redzēt, ka valdība viņu šeit gaida. Vaicāts, kas valdībai būtu jādara, Pabriks vērtēja, ka pietiekami labs signāls būtu, ja valdība pateiktu, ka esam ieinteresēti šādā projektā, ka atbalstīsim potenciālos investorus un varam palīdzēt, piemēram, ar zemēm, būvniecības vietām. Uz jautājumu, vai ir runājis par to ar ekonomikas ministru, viņš teica, ka kolēģiem ir minējis garāmejot, bet nevar jaukties viņu darbā, viņš varot tikai dot signālus. Ministrs arī sprieda, ka ir jābūt lielākai sabiedrības interesei.

Pēc valdības pārstāvja domām, ir rūpīgi jāizvērtē, vai ir iespējams tuvākajā laikā sākt sagatavošanās darbus sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai Latvijā par privāto, nevis Eiropas naudu. Tas būtu svarīgi, ja Eiropas Savienības (ES) projekts ievilksies un vēl būs vajadzīgi vēl vairāk nekā četri seši mēneši.

Viņaprāt, Latvija nav pielikusi pietiekošas pūles, domājot par enerģētikas daudzveidību. "Zinot, ka sašķidrinātās gāzes tirgū notiek revolucionāras izmaiņas pasaulē, ir ļoti pareizi mēģināt atrast sadarbības partnerus ārzemēs. Varētu būt vairāk nekā vienas valsts uzņēmēji, kas būtu ieinteresēti īstenot šeit šādu biznesa projektu. Tā būtu nopietna investīcija, alternatīva, kas ļautu arī citādāk runāt par gāzes cenām," uzskata ministrs.

Pēc viņa domām, nav pareizi pārāk atdot pozīcijas citiem un koncentrēties tikai uz Baltijas kopīgo projektu ar ES naudu. Viņaprāt, lietuvieši rīkojas pareizi, negaidot un virzot savu risinājumu, lai gan, iespējams, tas traucē attīstīt kopīgo. "Mūsu lēmums par savu gāzes termināli tikai veicinātu pārējās valstis domāt. Tam varētu būt provocējošs efekts. Virkne citu valstu paralēli Eiropas projektam plāno savus termināļus - ir plāni Helsinkos, ir plāni Polijā. Kāpēc uzskatām, ka visur citur ir labi, bet pie mums ir slikti?" vaicāja Pabriks.

Viņš arī pauda vērtējumu, ka Latvija vienmēr ir iestājusies par lielāku vienotību starp Baltijas valstīm, taču tā rezultātā ieguvējas ir visas Baltijas valstis, izņemot Latviju. Viņaprāt, tas ir jālauž. "Attiecībās ar Igauniju un Lietuvu ir zināma krīze, jo neesam panākuši projektus, kur latvieši būtu ieguvēji. Ja nevaram iegūt Eiropas gāzes termināli Latvijā, acīmredzot jādomā citādāk. Es piedāvāju domāt agresīvāk," teica ministrs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir savlaicīgi jāapsver iespēja pievienoties Eiropas Komisijai (EK) saistībā ar pārmetumiem "Gazprom". "Neviens nepiedos kavēšanos, ja Lietuva dabūs soda naudu, bet mēs nedabūsim. Kurš no mums uzņemsies atbildību par to, ka esam nogulējuši vai pārprastas pieklājības dēļ to neesam izdarījuši?" vaicāja ministrs. Pēc viņa vērtējuma, "Gazprom" pozīcijas ir ļoti vājas, bet Latvija neko nedara un cer "uz labiem onkuļiem" Krievijas kompānijā.

Komentējot Ekonomikas ministrijas līdzšinējo pozīciju, ko raksturo vēlme panākt kompromisu ar "Gazprom" saistībā ar liberalizāciju, nevis stāties uz kara takas, Pabriks sprieda, ka runāt visvienkāršāk ir tad, ja ir arī kādas papildu iespējas azotē. Latvijai tādu nav, bet pievienošanās EK būtu solidāra ES valstu rīcība.

Jau ziņots, ka, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam, ES finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, EK piesaistīja konsultantus "Booz&Company". Sākotnējā izvērtējumā tie atzina: ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Latvija ir sniegusi savus argumentus, un gala ziņojums tiek gaidīts tuvākajā laikā.

EK septembrī paziņoja par izmeklēšanas sākšanu pret "Gazprom", kas tiek turēta aizdomās par tirgus konkurences ierobežošanu Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Lietuva vēlāk paziņoja, ka Stokholmas arbitrāžas tiesā iesniegusi sūdzību pret "Gazprom", pieprasot kompensāciju vairāk nekā viena miljarda eiro (700 miljonu latu) apmērā saistībā ar kompānijas tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.