Latvijas IKP gada izaugsme trešajā ceturksnī – 5,3%  (13)

IKP ietekmēja apjomu kāpums apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā – par 7%, būvniecībā – par 8%. Šajā ceturksnī vērojams pieaugums gandrīz visās pakalpojumu sektora nozarēs, kā arī par 7% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, palielinājies par 1,7%.

CSP dati liecina, ka Latvijas IKP gada izaugsme šā gada otrajā ceturksnī sasniedza 5%, bet pirmajā ceturksnī – 6,9%.Finanšu ministrijā (FM) portālu "Delfi" informēja, ka arī trešajā ceturksnī Latvijā ir turpinājusies sabalansēta ekonomikas izaugsme starp iekšējo un ārējo pieprasījumu. Labi pieauguma tempi vērojami gan rūpniecības izlaidē un eksportā, gan mazumtirdzniecībā un būvniecībā, kas savukārt liecina par stabilu privātā patēriņa pieaugumu. Pozitīvi IKP izaugsmi noteikti ir ietekmējusi arī apjomīgā raža lauksaimniecībā, kas veicinājusi rekordlielu eksportu augustā un septembrī un atstāja pozitīvu ietekmi arī uz transporta sektoru.

"Ekonomikas sniegums šā gada trešajā ceturksnī ir bijis izcils, un Latvijas ekonomika turpina demonstrēt noturību pret negatīvajām tendencēm Dienvideiropā. Pretēji iepriekš prognozētajam izaugsmes tempi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ne tikai nav samazinājušies, bet ir pat palielinājušies. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni IKP ir audzis par 5,3%, kas, visticamāk, jau atkal būs straujākais pieaugums Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP audzis par 1,7%", uzsvēris finanšu ministrs Andris Vilks ( V).

FM sagaida, ka gada izaugsmes tempi šā gada pēdējā ceturksnī varētu mazināties. Vienlaikus ministrijā uzsver, ka patērētāju un uzņēmēju aptaujas norāda, ka situācija ekonomikā nav mainījusies un pozitīvas tendences sagaidāmas arī turpmāk. Tādējādi izaugsme 2012. gadā būs labāka nekā šobrīd prognozēts un varētu būt 4,5 - 5% robežās.

FM atzīst, ka lielākie riski Latvijas ekonomikas attīstībai joprojām ir saistāmi ar notikumiem ārpus Latvijas robežām. Lai gan ārējā vidē situācija kopumā saglabājas neskaidra un Eiropas ekonomikā šogad tiek prognozēts kritums, pēdējo mēnešu laikā sperti svarīgi soļi krīzes risināšanas virzienā.

Eiropas Centrālās bankas lēmums par krīzes skarto eirozonas valstu parādzīmju pirkšanu ir nozīmīgi samazinājis atsevišķu valstu maksātnespējas draudus īstermiņā, savukārt eirozonas valstu virzība uz ciešāku fiskālo integrāciju un banku savienības izveidi ir būtisks priekšnosacījums krīzes pārvarēšanai ilgtermiņā. Tas ļauj cerēt uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos eirozonā, kas dotu pozitīvu impulsu arī Latvijas ekonomikas attīstībai, norāda FM.