Leta935
Foto: LETA

Rīgas apgabaltiesa (RAT) pirmdien atstāja bez virzības bijušo "Parex bankas" (tagad "Reverta") akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pretprasības grozījumus strīdā ar banku "Reverta" saistībā ar kredīta līgumiem, informēja tiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.

Viņš sacīja, ka grozījumi atstāti bez virzības līdz 12.decembrim trūkumu novēršanai. To, ko paredz grozījumi, Bērziņš gan neatklāja.

Šajā lietā "Reverta" vērsusi prasību pret Karginu un Krasovicki par parāda piedziņu, savukārt bijušie baņķieri iesnieguši pretprasību.

Bankas "Reverta" Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai BNS pastāstīja, ka šī ir parādu piedziņas lieta, kas izriet no Kargina un Krasovicka kredīta līguma saistību neizpildes. Pēc viņas teiktā, pašlaik "Reverta" parāda piedziņas kopējais apmērs ir aptuveni 3,7 miljoni latu.

Kargina un Krasovicka pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe aģentūru BNS informēja, ka pretprasībā lūgts atzīt par nepamatotu toreizējās "Parex bankas" vienpusējo atkāpšanos no aizdevuma un kredītu līgumiem 2010.gada rudenī.

Pēc viņa teiktā, "Parex banka" 2010.gada rudenī vienpusēji lauza aizdevuma un kredītu līgumus ar Karginu un Krasovicki. Procentu maksājumu kavējums uz to brīdi bija vien 34 dienas, turklāt tas bija laiks, kad saistībā ar krīzi daudzi kavēja daudz ilgāk un bankas centās runāt ar kredītņēmējiem un pārstrukturēt saistības. Karginam un Krasovickim pirms tam nebija neviena maksājumu kavējuma.

"Turklāt, 2010.gada 30.jūlijā lūdzot Rīgas apgabaltiesu nodrošināt prasību pret Karginu un Krasovicki par vairāk nekā 40 miljoniem latu, banka apzinājās, ka, novirzot visus turpmākos maksājumus tiesu izpildītāja kontā, tā apzināti rada situāciju, ka Kargins un Krasovickis vairs nespēs pienācīgi pildīt saistības. Līdz ar to, neapstrīdot kredītu un aizdevumu saņemšanas faktus, abi atbildētāji uzskata, ka banka pret viņiem ir rīkojusies apzināti negodprātīgi un acīmredzami atšķirīgi nekā pret visiem citiem kredītņēmējiem. Uz tā pamata tiek lūgts bankas vienpusējo atkāpšanos no līgumiem 2010.gada rudenī atzīt par nepamatotu," paskaidroja advokāts.

Šī lieta ir izdalīta no citas tiesvedības – bankas "Reverta" prasības par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu no Kargina un Krasovicka, kas arī pašlaik ir izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā. Pret abiem bijušajiem bankas akcionāriem vērstas arī vairākas citas prasības, apjomīgākā no tām – "Reverta" un Privatizācijas aģentūras prasība par 99,5 miljonu latu piedziņu. Minētajā lietā tiesvedība gan pašlaik ir apturēta.

Jau vēstīts, ka "Parex banka", kas tobrīd bija otra lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.

2010.gada 1.augustā beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ "Citadele".

"Parex banka" kopš 2010.gada augusta vairs nesniedz komercbankām raksturīgos pakalpojumus, tādēļ arī tika nolemts mainīt statusu, kā arī nosaukumu, turpinot darbu kā profesionālam problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam, lai atgūtu valsts ieguldītos līdzekļus. Tagad tā strādā ar nosaukumu "Reverta".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!