1160931
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēc eiro ieviešanas septiņu gadu laikā izdevumi būs ievērojami mazāki nekā ieguvumi, tiesa, tālāks labklājības pieaugums ir atkarīgs no valsts spējas izmantot eiro ieviešanas priekšrocības, vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa.

Viņa norāda, ka eiro ieviešana neaizstāj nepieciešamās strukturālās reformas un budžeta prātīgu apsaimniekošanu, ko parāda Dienvideiropas valstu bēdīgā pieredze. Taču eirozonā stiprinātā ekonomiskā, fiskālā un finanšu politika dod pamatu sagaidīt līdzsvarotāku un spēcīgāku izaugsmi.
Izmantojot Latvijas makroekonomisko modeli, centrālās bankas speciālisti novērtējuši sagaidāmo Latvijas ekonomikas pieaugumu pēc pievienošanās Eiropas vienotajai valūtai. Efektu lielumu novērtējumi balstīti uz starptautiskiem pētījumiem un citu valstu pieredzi, taču tie pielietoti Latvijas ekonomikā atbilstoši tās struktūrai, skaidro centrālās bankas eksperte.

Starptautisku pētnieku novērtējumi liecina, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem, pievienojoties kopīgai valūtas zonai, ir eksporta kāpums, atšķiras vien novērtētie pieauguma lielumi. Latvijas Banka aprēķinos pieņēmusi piesardzīgāko scenāriju, ka eksports pieaugs par 5% vidējā termiņā.

Eiro ieviešana atstās pozitīvu ietekmi uz aizņēmumu procentu likmēm. Kredītreitinga paaugstinājums pēc iestājas eirozonā samazinās aizņēmumu procentu likmes, un, pārfinansējot parādu, nākamajos desmit gados valsts ietaupīs procentu maksājumus gandrīz 900 miljonu eiro (630 miljonu latu) apmērā, aprēķinājuši Latvijas Bankas speciālisti.

Ietaupījumam valsts budžetā būs stimulējoša ietekme uz patēriņu, jo ietaupītos līdzekļus varēs izmantot citiem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem. Procentu likmju samazinājums nodrošinās arī labvēlīgākus nosacījumus privātā sektora aizņēmējiem un veicinās pozitīva lēmuma pieņemšanu par investīciju veikšanu, kas ir pamats ekonomikas tālākai "būvēšanai". Likmju samazinājums nodrošinās zemākas izmaksas jau esošajiem kredītņēmējiem, tai skaitā iedzīvotājiem. Paredzami mazāki procentu maksājumi, savukārt tiem, kuriem alga ir latos, bet kredīts eiro, vairs nebūs konvertācijas izmaksas. Citu valstu pieredze uzrāda vidēji 1,5 procentpunktu procentu likmju samazinājumu pēc eiro ieviešanas, Latvijas Bankas aprēķinos pieņēmums ir piesardzīgāks - 0,5 procentpunktu samazinājums.

Vērtējot gaidāmo eksporta pieaugumu, kā arī procentu likmju ietekmi uz investīcijām un patēriņu, var iegūt eiro ieviešanas efektu uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Pieņemot piesardzīgāko vērtējumu par eksporta pieaugumu 5% vidējā termiņā un nelielu - 0,5 procentpunktu - efektu uz procentu likmju samazinājumu un izmantojot Latvijas makroekonomisko modeli, novērtētais eiro ieviešanas papildu ieguvums uz tautsaimniecības (reālā IKP) pieaugumu sagaidāms ap astoņiem miljardiem eiro (5,6 miljardiem latu) septiņu gadu laikā - no 2014. līdz 2020.gadam. Tie ir 2700 lati uz vienu iedzīvotāju, sarēķinājusi Latvijas Banka.

Ekonomikas aktivitātes pieaugums atspoguļosies privātā sektora ieņēmumos, tai skaitā darba vietu izveidē un iespējās palielināt algas. Tas savukārt nodrošinās nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā. Lielāki ieņēmumi ļaus valstij stiprināt sociālo jomu - atlicināt vairāk līdzekļu pensijām, sociālajiem pabalstiem, izglītībai un veselībai, raksta Latvijas Bankas speciāliste.

Likmju kritums ietekmēs arī procentu maksājumu samazinājumu par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijā un ārvalstu aizdevumiem, līdz ar to samazinot Latvijas parādu pret ārvalstīm, tas ir, uzlabojot rādītāju "Neto ārējie aktīvi".

Latvijas Bankas eksperte norāda arī uz eiro ieviešanas izdevumiem, it īpaši pirmajā gadā, piemēram, tirgotāju minētie 160 miljoni latu, Finanšu ministrijas aprēķini par izdevumiem valsts sektoram - 8,7 miljoni latu un Latvijas sagaidāmais ieguldījums Eiropas Stabilizācijas mehānismā - ap 140 miljoniem latu pirmo piecu gadu laikā.

Bērziņa raksta, ka eiro ieviešanai būs ne tikai pozitīvs efekts uz ienākumu pieaugumu, bet tas būs arī apliecinājums, ka ekonomika sakārtota ilgtspējīgai izaugsmei, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas tēlu. Tas savukārt paaugstinās attīstībai nepieciešamo investīciju pieejamību.

Igaunija eiro ieviešanas gaidu laikā 2010.gadā un pēc eiro ieviešanas 2011.gadā piesaistījusi vairāk ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā - 2,8% no IKP - nekā pārējās Baltijas valstis un arī Latvija, kur ārvalstu tiešās investīcijas apstrādes rūpniecībā bija 0,9% no IKP, atzīmē Bērziņa.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja arī norāda: lai arī dažādās aptaujās cilvēki pauž noraidošu attieksmi pret eiro ieviešanu, ikdienas dzīvē iedzīvotāji un uzņēmēji apliecina uzticību vienotajai Eiropas valūtai. Šā gada dati rāda, ka eiro tiek glabāti 44% no naudas, kas noguldīta bankās. Kredīti lielākoties - 84% no kopējā apmēra - tiek ņemti eiro.

Nekustamā īpašuma cenas tiek izteiktas eiro, arī uzņēmēji ārējās tirdzniecības darījumos, eksportējot un importējot preces un pakalpojumus, galvenokārt izmanto eiro, proti, 60% no norēķiniem ir eiro. Eiro ir dominējošā valūta ne tikai darījumos ar eirozonas valstīm, bet arī ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, piemēram, ap 70% no eksporta darījumiem ar Krieviju tiek veikti eiro, raksta Bērziņa.

Kā ziņots, Latvija vēlas ieviest eiro no 2014.gada janvāra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!