Parādu piedzinējs lūdz sākt kriminālprocesu pret Matīsu un 'airBaltic' vadību  (57)

SM valsts sekretārs portālam "Delfi" sacīja, ka informācija par attiecīgās kompānijas vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs ir vismaz mēnesi veca un izmeklētāji šajā lietā jau izjautājot atbilstīgos darbiniekus. Matīss noraidīja pret viņu vērstos pārmetumus, sakot, ka SM darbojusies saskaņā ar valdības uzdevumu, un, iespējams, "kādam nepatīk" daudzās tiesvedības un tajās noteiktie prasības nodrošinājumi.

"Eurobalt Junipro" cesijas kārtībā no Bahamās reģistrētās "Taurus Asset Management Fund Limited" ieguvusi prasījuma tiesības pret "airBaltic" 5 000 000 eiro (3,5 miljonu latu) apmērā. Šīs ārzonas kompānijas īpašumā iepriekš bija nonākuši 50% SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) kapitāldaļu, bet pārējie 50% piederēja iepriekšējam "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam. BAS agrāk bija otrs lielākais Latvijas lidsabiedrības akcionārs, kā "Latvijas Krājbankā" ieķīlātās 47,2% "airBaltic" akcijas pērn rudenī pārņēma valsts, tādējādi kļūstot par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku.

SM ir paziņojusi, ka saskaņā ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību vienošanā paredzētos 5 000 000 eiro tā esot cesijas ceļā nopirkusi par vienu latu un nodevusi "airBaltic". Parādu piedzinējs paziņojumā medijiem norāda, ka cesijas līgums par saistību cedēšanu viena lata apmērā nav noslēgts un cesijai nemaz nav pastāvējuši noteiktie cesijas priekšnoteikumi – 2011.gada 3.oktobra vienošanā noteiktā saistību pārjaunošana, lai glābtu "airBaltic" finansiālo stāvokli.

"Eurobalt Junipro" norāda, ka vēl 2012.gada maijā Matīss rakstveidā informējis, ka nekādas cesijas nav bijušas un apliecināja faktu par prasījuma tiesību piederību "Taurus Asset Management Fund Limited". Taču jau jūnijā viņš esot norādījis, ka ar atpakaļejošu datumu (š.g. februārī), esot realizējas tiesību atņemšanu un iegūtās tiesības 5 000 000 eiro vērtībā esot uzdāvinājis par vienu latu "airBaltic". Turklāt Matīsa darbības nevar būt tiesiskas arī tādēļ, ka it kā notikušais dāvinājums "airBaltic" būtu atzīstams par valsts atbalstu, kas nav atļauts, uzsver Silavs.

Tādēļ "Eurobalt Junipro" uzskata, ka augstāk minētās personas, iespējams, ļaunprātīgi pārsniegušas tām piešķirtās pilnvaras un krāpšanas ceļā mēģina piesavināties "Eurobalt junipro" piederošās prasījuma tiesības 5 000 000 eiro vērtībā.

Jau ziņots, ka pēc "airBaltic" nokļūšanas nopietnās finansiālās problēmās valdība pērn otrajā pusē kopā ar privātajiem akcionāriem nolēma glābt aviokompāniju, palielinot tās pamatkapitālu. Vairākus mēnešus lielākais akcionārs valdība nevarēja ar lielāko privāto akcionāru BAS vienoties par naudas ieguldīšanas nosacījumiem.

Vienošanās panākta oktobra sākumā, kad dažādas iesaistītās puses nolēma aviokompānijā ieguldīt kopumā vairāk nekā 100 miljonus latu. Starp šīs vienošanās parakstītājiem bija ne tikai valsts un BAS, bet arī viens no diviem BAS akcionāriem - "Taurus Asset Management Fund Limited". Tam BAS piederēja 50% kapitāldaļu, un tikpat daudz BAS daļu bija toreizējā "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika rokās.

Iepriekš "Eurobalt Junipro" prasīja arī BAS maksātnespēju, jo tas esot uzņēmumam parādā 36 600 latu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem un vēl 80 000 eiro (56 000 latu). Arī šo prasījumu "Eurobalt Junipro" ieguva cesijas ceļā no uzņēmuma, ko "Eurobalt Junipro" pārstāvis Zigurds Krastiņš iepriekš nevēlējās nosaukt.

BAS maksātnespēju pieprasīja arī SIA "Veriko" un SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi" (FRR).

BAS līdz "Latvijas Krājbankas" kraham pagājušā gada novembra otrajā pusē piederēja 47,2% "airBaltic" akciju, kas bija ieķīlātas "Latvijas Krājbankā". Pēc tās nonākšanas finansiālajās problēmās valsts, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības, par nominālvērtību 224 453 latiem nopirka BAS bankā ieķīlātās "airBaltic" akcijas.