Kā informē PVD Dienvidlatgales pārvaldē, ir kļuvuši zināmi pirmo 132 Dagdas novada Bērziņu pagastā, Zilupes novada Pasienes un Zaļesjes, kā arī Ludzas novada Istras pagastā pārbaudīto mājas cūku analīžu rezultāti. Nevienā no tām antivielas nav konstatētas.
Mājas cūku laboratorisko izmeklēšanu izlases veidā Latgalē plānots turpināt arī šīs nedēļas nogalē un visu nākamo nedēļu. Mājas cūkas tiks izmeklētas arī pārējo robežpagastu - Šķaunes, Svariņu, Ķepovas, Robežnieku, Indras un Asūnes pagasta saimniecībās. Savukārt cūku turētāji tiks informēti par to, kā pasargāt dzīvniekus no saslimšanas.
Kopumā pārbaudīto mājdzīvnieku skaits varētu sasniegt 1000-2000. PVD darbinieki cer, ka šajās brīvdienās labi pastrādās arī mednieki un būs iespēja noņemt analīzes vēl vairākām nošautajām mežacūkām.
Cūku izmeklēšana sākta saistībā ar Dagdas novada Bērziņu pagasta un Zilupes novada Pasienes pagasta mežos konstatētajiem diviem meža cūku saslimšanas ar klasisko cūku mēri gadījumiem. Vēl desmit gadījumos meža dzīvnieku organismā konstatētas antivielas, kas nozīmē, ka tiem ir bijis kontakts ar inficētajiem dzīvniekiem, paskaidroja PVD Dienvidlatgales pārvaldē.
Viena no lielākajiem Latgales cūku audzētājiem AS "Latgales bekons" valdes locekle Anna Tenisa iepriekš pastāstīja, ka uzņēmumā visu laiku liela uzmanība tiek veltīta biodrošībai. Tā, piemēram, pērn, lai novērstu kompleksā audzējamo cūku iespējamos kontaktus ar citiem dzīvniekiem, apkārt uzņēmuma teritorijai tika uzstādīts vienlaidus pusmetru zemē ierakts skārda žogs. Lai minimizētu inficēšanās iespējas, strādājošajiem ir aizliegts ienests kompleksā teritorijā pārtikas produktus, kā arī citas mantas, tiek nodrošināta pārģērbšanās un pārējie drošības pasākumi.
Regulāri ar strādājošajiem tiek veiktas arī pārrunas par to, kā izvairīties no cūku inficēšanas ar visdažādākajām iespējamajām infekcijas slimībām. Saistībā ar Latgalē konstatētajiem saslimšanas ar klasisko cūku mēri gadījumiem šādas pārrunas plānots veikt atkārtoti. Tajās cilvēkiem vēlreiz tiks skaidrots, kā pasargāt no inficēšanās mājas cūkas, paskaidroja Tenisa.
Kā iepriekš pastāstīja SIA "Cirmas bekons" valdes priekšsēdētājs Uldis Eiduks, līdzīgi drošības pasākumi - žogs apkārt fermai, lai izslēgtu iespējamos kontaktus ar meža dzīvniekiem, darbinieku apmācība, transporta kustības ierobežošana, kā arī dezinfekcijas pasākumi - ir īstenoti arī viņa vadītajā uzņēmumā, kas arī ir viens no lielākajiem cūku audzētājiem Latgalē.
"Veicam visus iespējamos biodrošības pasākumus, lai izvairītos no cūku iespējamas saslimšanas - tas ir mūsu pašu interesēs. Lai nepieļautu infekciju izplatību un saglabātu darba vietu, jāmācās ir arī darbiniekiem," uzsvēra Eiduks.
Jau ziņots, ka Dagdas un Zilupes novada mežos nomedītām mežacūkām konstatēts ļoti bīstamais klasiskais cūku mēris, līdz ar to PVD aicina mājas cūku turētājus, it īpaši Latgales reģionā dzīvojošos, sekot līdzi dzīvnieku veselības stāvoklim un nekavējoties informēt veterinārārstu, ja cūkas izskatās neveselas vai nobeidzas.
Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo gan meža, gan mājas cūkas. Visraksturīgākā ir akūtā slimības gaita, kad dzīvniekiem pastāvīgi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tie nelabprāt pārvietojas, atsakās no barības. Galvenās slimības pazīmes - strutojoši acs gļotādas iekaisumi, vemšana, caureja, kustību koordinācijas traucējumi, uz ādas gurnu iekšpusē, vēdera, kakla un auss pamata veidojas tumši sarkani plankumi, kuri nepazūd, uz tiem uzspiežot.
Apstiprinot diagnozi, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nekavējoties nosaka karantīnu. Karantīna attiecas uz novietni, kur atrodas infekcijas slimības skartie dzīvnieki, tiek noteikta arī aizsardzības zona, kura ir ne mazāk kā trīs kilometru rādiusā ap novietni, un uzraudzības zona, kura ir ne mazāka kā desmit kilometru rādiusā ap novietni. Aizsardzības un uzraudzības zonās dienests veic īpašus kontroles pasākumus, lai iespējami agrīni atklātu slimības uzliesmojumus, novērstu infekcijas izplatību un veiktu apkarošanas pasākumus.
Klasiskais cūku mēris rada lielus ekonomiskos zaudējumus saistībā ar cūku likvidāciju slimības skartajās novietnēs, kā arī tirdzniecības sakaru ierobežojumiem un citiem ar karantīnu saistītiem pasākumiem.
Latvijā pēdējo reizi saslimšana ar klasisko cūku mēri reģistrēta 1996.gadā.
Klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
