Ziņojumā arī minēts, ka piegādātās gāzes cena, visticamāk, būtu augsta, ņemot vērā ražošanas izmaksas.
Sākotnēji konsultanti vērtējuši, kurām gāzes eksportētājvalstīm paliek pāri noteikts gāzes apjoms, par kuru nav noslēgti līgumi. Tiesa, par eksportam pieejamu visu šo apjomu nevar uzskatīt, norāda konsultanti. Piemēram, Alžīrijas noslēgtajiem līgumiem termiņš beigsies laikā starp 2015.gadu un 2030.gadu, taču paredzams, ka tie tiks pagarināti. Līdz ar to konsultanti iesaka nerēķināties ar brīvu gāzi no šīs valsts.
Līdzīga situācija ir ar Austrāliju, savukārt Nīderlandes ražošanas apjoms samazināsies un pamatā tiks izmantots iekšējā pieprasījuma apmierināšanai. Atšķirīgs scenārijs tiek prognozēts Nigērijai un Indonēzijai - Nigērijā sagaidāms ražošanas pieaugums, savukārt Indonēzijai netiek paredzēti nozīmīgi līgumi, tomēr sagaidāms, ka 50% apjoma tiks izmantots iekšējā pieprasījuma segšanai.
Turklāt konsultanti norāda, ka arī pārprodukcija nenodrošinās piegādes, jo liela nozīme ir sašķidrināšanas iespējām, lai gāzi tālāk varētu nogādāt ieinteresētajām valstīm. Konsultanti pieņēmuši, ka sašķidrināšanas iespējas šo gadu laikā nemainīsies.
Šādā gadījumā sašķidrinātā gāze no Norvēģijas varētu būt vienīgā alternatīva Krievijas gāzei, turklāt ticams, ka tā tiktu piegādāta par augsta līmeņa cenām, ņemot vērā augošās ražošanas izmaksas.
Ja nākotnes gāzes ražotāji Kipra un Mozambika investētu sašķidrināšanas iespējās, tās varētu būt alternatīva Norvēģijai, uzskata konsultanti.
Attiecībā uz ražošanas izmaksām konsultanti norāda, ka pieaugums gaidāms Austrālijā, kur cenas nākamo 20 gadu laikā varētu kāpt vairāk nekā trīs reizes. Kopumā ražošanas izmaksas augšot visās valstīs, izņemot Kataru, nozīmīgu lomu varētu spēlēt arī Mozambika un Kipra.
Kā ziņots, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, EK piesaistīja konsultantus "Booz&Company". Konsultanti savā ziņojumā norādīja uz virkni priekšrocību, termināli būvējot Igaunijā, kā arī uzsvēra vairāku citu projektu nozīmi gāzes piegādes jomā. Latvija uzskata, ka konsultantu izdarītajos aprēķinos par infrastruktūras uzlabošanas projektu izmaksām ir neprecizitātes, kā arī norāda, ka viņu piedāvājums paredz īstenot dārgāku sašķidrinātās gāzes termināla projektu. Tāpēc ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nosūtījis vēstuli EK Enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, kurā norāda uz Latvijas identificētajiem trūkumiem konsultantu ziņojumā.