Trešajā ceturksnī preču eksports turpina augt; tekošā konta deficīts sarūk līdz 74,5 miljoniem latu  (4)

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 3. ceturksnī samazinājās līdz 101.9 miljoniem latu un preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājuma ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 13,4% un preču eksporta kāpums bija viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES), savukārt, imports palielinājās par 5,3%.

Pieauga sniegto braucienu un sakaru pakalpojumu, kā arī būvniecībā sniegto pakalpojumu vērtība.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās pārvadājumu apjoms, īpaši dzelzceļa un jūras transportā.

LB lēš, ka 2013. gadā pārvadājumu nozares rādītājus pozitīvi ietekmēs arī palielinātais autopārvadājumu kvotu skaits uz Ukrainu, Gruziju un Krieviju, bet jūras pārvadājumus raksturojošie indeksi Harpex un Baltic Dry pagaidām neliecina par būtiskas pārvadājumu sektora izaugsmes iespēju.

Finanšu kontā 3. ceturksnī veidojās neliels negatīvais saldo 135.4 miljoni latu jeb 3,5% no prognozētā IKP. Šajā periodā Latvijā ieplūda ārvalstu tiešās investīcijas 171,4 miljonu  latu apjomā - 4,4% no prognozētā IKP. 

Visvairāk ārvalstu tiešās investīcijas palielinājās vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (no Lietuvas), finanšu starpniecībā (no Zviedrijas, Kipras un Lietuvas) un transporta un sakaru nozarē (no Lietuvas, Krievijas un Zviedrijas). "Standard & Poor's" un "Fitch Ratings" novembrī paaugstinātais Latvijas kredītreitings varētu veicināt ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu arī nākamajā periodā.

Lai gan konfidences rādītāji ES nedaudz uzlabojas, ārējais pieprasījums joprojām ir ierobežots un Latvija turpina attīstīties straujāk nekā citas ES valstis.

Tāpēc gadā kopumā gaidāms neliels tekošā konta deficīts. Tas raksturīgi arī citām valstīm, kurās, tāpat kā Latvijā, notiek ienākumu līmeņa izlīdzināšanās ar ES vidējo līmeni. Tomēr šāds neliels deficīts, kas turklāt tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un citām ilgtermiņa kapitāla plūsmām, nerada riskus turpmākai Latvijas tautsaimniecības sabalansētai attīstībai.

Jau vēstīts, ka Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts šī gada otrajā ceturksnī bija 103,4 miljoni latu jeb 2,7% no prognozētā IKP.

Pirmajā ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 98,8 miljoni latu jeb 2,9% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 144,3 miljoni latu jeb 4,2% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports samazinājās straujāk nekā preču imports, tādējādi palielinot ārējās tirdzniecības negatīvo saldo.

Lai gan pērn pēdējā ceturksnī bija tekošā konta pārpalikums 46,2 miljonu latu apmērā, tomēr gada kopējo bilanci būtiski ietekmēja atsevišķi lieli veikti investīciju preču iepirkumi trešajā ceturksnī, kas nozīmīgi palielināja preču importu. Tekošā konta deficītu palielināja arī veiksmīgāka ārvalstu investoriem piederošo uzņēmumu darbība.