Ja Latvija vēlas pievienoties eirozonai 2014.gadā, tai tagad nepieciešams pieprasīt ārpuskārtas konverģences novērtējumu, kurā tiek vērtēta valsts gatavība Māstrihtas kritēriju izpildei, vietnei "Euroactive" sacījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro jautājumu komisāra Olli Rēna pārstāvis Briselē Saimons Okonors.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība plānojusi 2013.gada sākumā vērsties ar lūgumu Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Centrālajā bankā par ārpuskārtas konverģences novērtējumu uzņemšanai eirozonā.
"Danske Bank" Baltijas tirgus vecākā analītiķe Violeta Klīviene ziņu aģentūrai "Bloomberg" norādījusi, ka Latvija ir ļoti tuvu tam, lai 2014.gadā ieviestu eiro un kļūtu par 18.eirozonas dalībvalsti. Klīviene atzīst, ka Latvija jau atbilst Māstrihtas inflācijas, parāda un budžeta deficīta kritērijiem. Palikusi vien prasība par ilgtermiņa procentu likmēm, kas esot "vairāk formalitāte nekā reāls šķērslis".
Pēc Rēna runasvīra teiktā, pēdējais regulārais konverģences ziņojums, kas tika publicēts šā gada maija nogalē, liecina, ka Latvija nepildīja cenu stabilitātes un valsts finanšu kritēriju. EK nav pienākums nākamajā gadā publicēt konverģences novērtējumu, kuri tiek publicēti reizi divos gados. Taču Latvija var lūgt veikt ārkārtas novērtējumu ārpus divu gadu cikla, ja tā uzskata, ka atbilst Māstrihtas kritērijiem.
Okonors piebilda, ka Latvijai būtu nepieciešams veikt šādu pieprasījumu tagad, ja tā vēlas ieviest eiro 2014.gadā.
Kā ziņots, Māstrihtas kritēriji paredz, ka inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju. Valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP.