Traktors uz Briseli - 3
Foto: DELFI
Arī šogad Baltijas valstu lauksaimnieki turpinās kopīgiem spēkiem Eiropas Savienības (ES) politiķiem paust savu nostāju par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, tāpēc 7.‒8.februārī, kad notiks Eiropadomes sēde, Briselē paredzētas Baltijas lauksaimnieku aktivitātes,pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstu lauksaimnieku aktivitātes Briselē ir paredzētas, bet pašlaik vēl notiek saskaņošanas process ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem par to, kā tās izpaudīsies. "Ir lietas, kas ir plānotas, bet pirms ir beidzies saskaņošanas process, sīkāk neko nevaram teikt. Ir idejas, kas pašlaik tiek katrā valstī apspriestas," teica Dzelzkalēja un piebilda, ka Baltijas lauksaimnieku aktivitātēs Briselē varētu piedalīties līdz 100 cilvēkiem.

Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece gan uzsvēra, ka lauksaimnieku aktivitātes nevar nosaukt par protestu.

ES tiešmaksājumu kampaņas koordinatore Sabīne Puķe aģentūrai BNS apliecināja, ka lauksaimnieku akcija Briselē ir plānota, un atzina, ka lielāka skaidrība par to, kas un kā notiks, varētu būt nākamajā nedēļā.

Jau vēstīts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki ir apvienojuši spēkus, lai panāktu tiešmaksājumu apmēra palielināšanu Baltijas zemniekiem, tostarp pērn novembrī Baltijas valstu lauksaimnieki kopīgi rīkoja traktora braucienu uz Briseli. Protesta traktors ceļu sāka Tallinā un pa ceļam uz Briseli piestāja vairāku valstu pilsētās, kur notika Baltijas lauksaimnieku organizētas akcijas, lai parādītu ES politiķiem savu nostāju pret pašreizējo tiešmaksājumu sistēmu.

Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi pērn arī sāka vākt līdzekļus lobēšanas kampaņai par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem, līdz 2012.gada novembra beigām savācot 121,2 tūkstošus latu.

ES prezidenta Hermana van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājumu apmērs 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā. Tomēr Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar van Rompeja piedāvājumu, jo tiešmaksājumu izlīdzināšana līdz pieprasītajiem 80% no vidējā ES tiešmaksājumu apmēra paredzēta pakāpeniski septiņu gadu laikā, kā arī ir būtiski samazināts finansējums Lauku attīstības fondā. Sarunas par piedāvājumu Latvijai ES daudzgadu budžeta 2014.–2020.gadam ietvaros turpinās.

Pašlaik Latvijas lauksaimniekiem ES tiešmaksājumi tiek maksāti 83 eiro par hektāru. Iepriekš Eiropas Parlamenta priekšlikums par tiešmaksājumu apmēru no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai piedāvāja 176 eiro par hektāru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!