FM saglabā IKP izaugsmes prognozes; lielākie riski joprojām situācija eirozonā  (1)

Lai gan izaugsme 2012.gadā ir gaidāma augstāka nekā tika prognozēts pērn jūnijā, lielākie riski joprojām ir saistāmi ar ārējo vidi un situāciju eirozonā, kur ir vērojama situācijas stabilizācija, taču izaugsme ir kļuvusi negatīva, un strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma. Atbilstoši aktuālākajām starptautisko institūciju prognozēm ir sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme eirozonā būs negatīva ne tikai 2012.gadā, bet, iespējams, arī 2013.gadā, norāda FM.

Ministrija gan secina, ka līdz šim Latvijas ekonomika ir izrādījusies ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu 2013.gadā ir nepieciešams saglabāt piesardzību. Kaut gan Latvijas ekonomika 2012. gada laikā ir izrādījusies ievērojami noturīgāka pret situācijas pasliktināšanos eirozonā nekā tika uzskatīts iepriekš, ekonomikas kritums eirozonā divu gadu garumā visticamāk 2012.gada nogalē un 2013.gadā kopumā nozīmēs ekonomikas pieauguma tempu mazināšanos arī Latvijā. Tādēļ FM šobrīd saglabā nemainīgu IKP pieauguma prognozi 2013. gadam iepriekš prognozētajā 3,7% līmenī.

FM, pamatojoties uz iekšzemes kopprodukta datiem par 2012.gada pirmajiem trijiem ceturkšņiem, ir aktualizējusi makroekonomiskās attīstības novērtējumu, palielinot IKP izaugsmes novērtējumu 2012. gadam līdz 5%, kā arī aktualizējot makroekonomiskās attīstības prognozes 2014. – 2016. gadam.

"Spītējot situācijai citās Eiropas Savienības valstīs un ārējiem faktoriem Latvijas ekonomikas izaugsme 2012. gadā būs augstāka nekā iepriekš prognozējām. Nākamajā gadā paredzam augstākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī vēl mazāku vispārējās valdības budžeta deficītu. Mums jāsaglabā iesāktais ceļš un savā valstī jāsaimnieko gudri, ievērojot fiskālo disciplīnu un sekojot līdzi aktuālajām ekonomikas tendencēm," norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņš uzsver, ka 2014.-2016. gadā tiks turpināta iepriekšējos gados realizētā fiskālā politika, kuras pamatā ir pretcikliskas fiskālās politikas principa ievērošana. Tā nosaka, ka īstenojama tāda fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, savukārt ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – stimulējoša fiskālā politika. Tāpat būtisks fiskālās politikas stūrakmens būs virzība uz sabalansētu budžetu ekonomiskajā ciklā, kas nozīmē sabalansētu budžetu strukturālā izteiksmē.
Nodokļu prognozes 2014.-2016. gadam ir izstrādātas, ņemot vērā 2012. gada nodokļu izpildi, jaunos makroekonomiskos rādītājus, kā arī pieņemtās izmaiņas likumdošanā.

FM uzsver, ka 2012.gadā nodokļu ieņēmumu izpilde ir vērtējama kā sekmīga. Saskaņā ar operatīvajiem datiem nodokļu ieņēmumi tika iekasēti 4,288 miljardu latu apmērā, kas pārsniedz plānotos ieņēmumus par 1,4% jeb 60,6 miljoniem latu. Lielākās pārpildes ir darbaspēka nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu) un pievienotās vērtības nodokļa izpildē, savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns netika izpildīts.

Līdz ar to 2013. gadā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti ar 3,3% pieaugumu salīdzinājumā ar 2012. gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2014. gadā nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti ar 2,3%, 2015. gadā ar 2,2% un 2016. gadā ar 3,5% pieaugumu. Lielākās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, ir darbaspēka nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos.

Saskaņā ar kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu prognozēm, kā arī korekciju apjomu atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS'95) metodoloģijai, prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2012.gadā veido 1,2% no IKP un strukturālais deficīts 0,6% no IKP. Salīdzinot ar vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi, kas tika noteikts 1,9% no IKP, 2012. gada budžeta finansiālais iznākums būs ievērojami labāks, ko pamatā nosaka sekmīga nodokļu ieņēmumu izpilde labas ekonomikas izaugsmes rezultātā, norāda FM.

Savukārt 2013. gadā tiek prognozēts, ka vispārējās valdības deficīts būs 1,4% no IKP, 2014.gadā attiecīgi -0,8%, 2015. gadā -0,3%, kas atbilst jau iepriekš valdībā apstiprinātajiem fiskālajiem mērķiem vidējam termiņam. Savukārt attiecībā uz 2016. gadu prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis būs 0,2% no IKP.

Valdība arī nolēma, ka vasaras sākumā vidēja termiņa makroekonomisko rādītāju, budžeta ieņēmumu prognozes tiks vēlreiz atjaunotas, kā arī tiks sāktas diskusijas par atbalstāmām jaunām politikas iniciatīvām.