AER nozares pārstāvji noraida EM piedāvājumus jaunajai atbalsta sistēmai un aicina uzlabot līdzšinējo  (7)

Virkne nozares pārstāvju un ekspertu šodien diskusijā par AER izmantošanu Latvijā pauda viedokli, ka līdzšinējā "feed-in" sistēma, garantēti iepērkot saražoto elektroenerģiju par izmaksās balstītu cenu, ir labākā, taču Latvijā tā ir nepareizi izmantota, tāpēc tā nav bijusi veiksmīga.

Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs pasākumā vērtēja, ka vaina nav sistēmā, bet gan tajā, kā tā tiek lietota.

Viņaprāt, sistēma būtu jāuzlabo, taču atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM), pēc viņa domām, negrib redzēt problēmas patiesos cēloņus un neieklausās ekspertos.

Palejs norādīja, ka "feed-in" ir pasaulē izplatītākā sistēma, tā veicina nozares attīstību, caurspīdīgumu, nozīmē zemu risku līmeni. Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš arī piekrita, ka "feed-in" sistēma ir efektīvākā un vieglāk pārskatāmā atbalsta forma.
"Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš savukārt atsaucās uz Starptautiskās enerģētikas aģentūras veiktajiem pētījumiem, kuros secināts, ka optimālākā ir sabalansēta "feed-in" tarifu vai "feed-in premium" tarifu sistēma. Arī viņš pauda pārliecību, ka problēma ir nevis sistēmā kā tādā, bet gan ieviešanā un praksē.

Viņš mudināja nelekt "no viena grāvja otrā" un nepāriet uzreiz uz tirgus sistēmu, kas Latvijā nav aprobēta un nestrādās.

Diskusijā izskanēja kritika ministrijas rosinātajiem priekšlikumiem, kas paredz uzdot elektrības tirgotājiem nodrošināt noteiktu zaļās enerģijas īpatsvaru. Palejs pauda viedokli, ka šāda "zaļo sertifikātu" sistēma noteikti nav labāka par obligāto iepirkumu. Nozares pārstāvju vērtējumā tie labi darbojas tikai attīstītos tirgos ar lielu konkurenci, savukārt mazās valstīs tirgus ir pārāk mazs un arī administrēšana ir sarežģītāka.

Arī Āboltiņš teica, ka saskaņā ar pētījumiem sertifikātu sistēma ir dārgāka un labākus nosacījumus nodrošina dominējošiem uzņēmumiem.

Latvijas Bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Edgars Vīgants sprieda, ka ministrijas piedāvātie instrumenti neatbilst patērētāju interesēm.

Uzliekot pienākumu tirgotājiem, viņaprāt, tirgus tiek kropļots ar mākslīgu regulēšanu, bet beigās tāpat maksās patērētājs.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pauda viedokli, ka jāatsakās no maksāšanas, sedzot mainīgās izmaksas, pārejot uz jaudas maksājumiem. Viņš bija skeptisks par "feed-in" tarifa saglabāšanu, apšaubot, ka nākotnē tam ir perspektīva, un norādot, ka jāpāriet uz kapitālieguldījumu atbalstīšanu. Ministrs gan norādīja: ja kāds pārliecinās, ka "feed-in" forma var atbilst ministrijas izvirzītajiem principiem, tās izmantošana nav izslēgta.

Runājot par līdzšinējās sistēmas ietekmes ierobežošanu, bijušais politiķis Jānis Dinevičs, kurš patlaban darbojas enerģētikas jomā, norādīja, ka visās līdz šim izsniegtajās atļaujās pārdot elektrību par augstāku cenu ir fiksēts termiņš, līdz kuram objekts jānodod ekspluatācijā, un, ja tas netiek izdarīts, viņaprāt, termiņu nevajadzētu pagarināt.

Savukārt radikāls savos priekšlikumos bija "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kurš atbalstot izlēmīgāku un radikālāku rīcību. Viņaprāt, iespējams, nepieciešama stingrāka rīcība, lai apturētu investīcijas projektos, kas ir aizsākti. Kā piemēru viņš minēja biogāzes stacijas vietā, kur tai speciāli jāaudzē energoresurss, piemēram, kukurūza. Strautiņš pauda pārliecību, ka šāda stacija nekad nevarēs būt ekonomiski pamatota, jo prasa lielas investīcijas un mainīgās izmaksas, turklāt rada draudu ekonomikai, jo pastāv risks lauksaimniekiem, kas to izmanto eksporta produkta graudu audzēšanai, zaudēt zemi kukurūzas dēļ. Viņš minēja arī iespējas "kaut ko nojaukt", ar to domājot ekonomikai un dabai kaitīgus projektus.

Strautiņš arī vērtēja, ka nav pietiekami daudz uzsvērts, kādu kaitējumu ekonomikai un investīcijām rada pastāvošā nenoteiktība. Eksperts ļoti gribot ticēt, ka galu galā atbalsta sistēmas ietekme uz elektrības cenām nebūs tik liela, kā paredz EM, taču, viņaprāt, tā ir "bumba ar laika degli". Tā būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas konkurētspēju investīciju piesaistē, turklāt, viņaprāt, jādomā arī par valsts kā dzīvesvietas konkurētspēju.

Nozares pārstāvji piedāvā izstrādāt kritērijus, pēc kuriem salīdzināt dažādas atbalsta shēmas, kā iespējamos kritērijus minot papildu izmaksas pret iekšzemes kopproduktu un reģionālās attīstības indeksu, kā arī veidot darba grupu, lai izstrādātu optimālu modeli.

Kā ziņots, valdība 2012.gada 28.augustā piekrita ierobežot valsts atbalstu jauniem atjaunojamās enerģijas projektiem, kā arī gāzes koģenerācijas stacijām. EM secināja, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, nav bijis ilgtspējīgs un no izmaksu viedokļa tas nav bijis pietiekami kontrolējams. EM sāka darbu pie jauniem atbalsta instrumentiem zaļās enerģijas jomā, taču priekšlikumu izstrāde līdz šim virzījusies uz priekšu visai kusli.