Raidījums: Nākamajam īpašniekam vairs nevarēs prasīt saglabāt Ķemeru kūrorta profilu  (50)

Raidījuma rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina – izsoles sākuma cena varētu būt nedaudz vairāk par trim miljoniem latu. Bet tas nozīmē – iegūtā summa kreditoru prasības, kas krietni pārsniedz piecus miljonus, varētu neapmierināt. Lielākā parāda daļa ir komercķīla Rietumu bankā, taču simtos tūkstošu parādi mērāmi arī celtniekiem, restauratoriem un pašvaldībai par nenomaksātajiem nodokļiem. Tādā gadījumā kreditori varētu prasīt rīkot atkārtotu izsoli un process krietni ievilktos. Šāds scenārijs nav labs jau restaurētajām kultūras vērtībām.

"Visi grib tikt vaļā no šīs problēmas, un situācija diemžēl tāda ir pēdējos 15, ja ne 20 gadus ar šo objektu. Bet ja mēs vēlamies Jūrmalas kā kūrorta atdzimšanu, tad jāskatās nedaudz plašāk, ir jālīdzdarbojas. Līdz kādai pakāpei – pirkt, nepirkt – es nezinu, bet tādai līdzdalībai, lai atgrieztu vismaz tos zemes dzīļu īpašumus, bagātības, būtu nepieciešams," atzīst Saeimas Pieprasījumu komisijas vadītājs un bijušais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks (RP).

Saeimas Pieprasījumu komisija plāno veidot darba grupu tālākā procesa uzraudzībai. Taču, ko tas varētu dot, arī komisijas vadītājs īsti pateikt nevar, jo, ja valsts īpašumu neatpērk, nekādu lielo tiesību vairs ko ietekmēt tai nav.

Kā skaidro raidījums, jaunajam īpašniekam saistību būs vēl mazāk. Piemēram, nu vairs nevarēs līgumā noteikt, ka Ķemeros obligāti jāveido kas saistīts ar ārstniecības kūrortu.

Tiesa, arī kā ārstniecības iestādei nākotni Ķemeru sanatorijas ēkā pārāk spožu nākotni neprognozē, tomēr Jūrmalas domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš tikmēr cer, ka investoriem, attīstot viesnīcu, uzplauks arī apkaime.

"Tas sakoptības jeb nolaistības stāvoklis ir tāds, ka, ja tur būtu atvērta "Kempinski" viesnīca, es pat nezinu, kā tur.. Tūristus atvestu autobusos, uzliekot kaut kādas klapes uz acīm, iesēdinātu tajās viesnīcas vannās un teiktu, ka ārā labāk varbūt nevajag staigāt, tad atkal varbūt aizvestu uz jūru, nu tā..," šādi bēdīgo ainu iezīmē Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Kā raidījumam "De Facto" norāda nekustamā īpašuma tirgus speciālisti – valsts un pašvaldība šajā gadījumā reaģē pārāk pasīvi. Ja ir vēlme, lai par Ķemeru kompleksu būtu nopietna interese, ieguldījumiem un aktivitātei jābūt arī no šīs puses.

"Skaidrs, ka ar to kultūrvēsturisko vien nepietiks, lai varētu nodrošināt to vērtību. Tā vērtība, manuprāt, varētu būt aptuveni ap trīs miljoni latu. Tas ir balstoties vairāk vai mazāk uz šobrīd esošo darba apjomu viesnīcā un stāvokli gan iekšpusē, gan apkārtnē. Un skaidrs, ka šī apkārtne arī ir jāuzlabo kopējiem spēkiem arī ar pašvaldības un valsts līdzekļiem," norāda nekustamo "Arco Real Estate" Komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.