Laimdota Straujuma
Foto: LETA

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas piedāvājumu Latvijas zemniekiem tiešmaksājumus dubultot tikai no 2017.gada zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzskata par nepieņemamu, jo tas nenodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

EP Lauksaimniecības komiteja trešdien apstiprināja savu nostāju par ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada, paredzot, ka tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem no pašreizējiem 95 eiro (66,5 lati) par hektāru tiks paaugstināti trīs gadu laikā līdz 172 eiro (120 lati).

Ministre atgādina, ka Latvija savas prasības nav mainījusi un mērķis joprojām ir sasniegt aptuveni 80% no vidējā tiešmaksājuma līmeņa, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā.

"Būtībā Eiropas Parlamenta piedāvājums nav nekas jauns, jo par to jau tika runāts vasaras vidū, taču jau tad paudām viedokli, ka šāds piedāvājums mūs neapmierina. Protams, tas ir solis pareizā virzienā, taču mēs nevaram pieļaut situāciju, ka tiešmaksājumu apjoms starp Baltijas valstīm atšķiras un Latvijas zemniekiem ir vismazākie maksājumi," saka Straujuma.

Neesot pieņemama situācija, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana tiek vilcināta un augstāki tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem tiek ieviesti tikai ar 2017.gadu. Straujuma uzskata, ka lauksaimniecības tiešmaksājumu izlīdzināšana jāievieš jau ar 2014.gadu, turklāt finansējuma apjomam jābūt ap 80% no vidējā līmeņa.

Gala lēmumu par ES daudzgadu budžetu laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam pieņems ES dalībvalstu premjeri Eiropadomē. Šobrīd vēl trīspusējās sarunās EP, ES Padome un Eiropas Komisija meklēs kompromisa risinājumu visos jautājumos, tai skaitā tiešmaksājumu izlīdzināšanā, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu budžetu un nepieciešamos likumus.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) prezidenta Hermaņa van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājuma apjoms 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā un kohēzijas palīdzības griesti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!