Noraida 'Rīgas kinostudijas' maksātnespējas pieteikumu  (2)

Šis tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tomēr tiesa šodien pasludināja saīsināto spriedumu, pilns sprieduma teksts būs pieejams 7.februārī.

"Rīgas kinostudijas" pašreizējais valdes priekšsēdētājs Armands Liberts pēc sēdes sacīja, ka šāds tiesas spriedums bija tikai loģisks. Savukārt pieteicēju - uzņēmumu "VK Estate" un "Šmerļa terases" - pārstāvis Normunds Šlitke norādīja, ka "tiesiskā valstī šādu maksātnespējas pieteikumu nevarēja noraidīt" un viņš kārtējo reizi pārliecinājās par tiesiskuma zemo līmeni Latvijā.

Tāpat Šlitke norādīja, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika iesniegts pieteikums par Rīgas apgabaltiesas lēmumu saistībā ar iepriekšējo "Rīgas kinostudijas" maksātnespējas lietu. Iepriekš, 2011.gada aprīlī, Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma līdzīgi kā ceturtdien - maksātnespējas pieteikums tika noraidīts.

Šlitke paskaidroja, ka apgabaltiesā tika iesniegts pieteikums par lietas izskatīšanu saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem, un tas tiks skatīts martā. Viņš norādīja, ka tiesa šodien nedrīkstēja paziņot spriedumu, jo tai vajadzēja sagaidīt apgabaltiesas lēmumu, tomēr tiesnese to ignorēja. Civilprocesa likums paredz, ka sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kas uz lietas izskatīšanu nevarēja būt zināmi, tiesas spriedumu ir pat iespējams atcelt.

Šlitke iepriekš norādīja, ka galvenais maksātnespējas rosināšanas iemesls ir milzīgie "Rīgas kinostudijas" parādi, kas sasniedzot teju četrus miljonus latu.

Viņš pauda pārliecību, ka gadījumā, ja maksātnespējas process būtu ierosināts jau pagājušā gadā, varētu tikt atjaunota kinostudijas veiksmīga darbība. Tāpat Šlitke pauda lielas bažas par to, ka lielākā daļa nomnieku pamet "Rīgas kinostudijas" ēku, līdz ar to kinostudijas vērtība ir samazinājusies teju divas reizes.

"Rīgas kinostudijas" maksātnespēju tiesai iepriekš lūdzis atzīt arī nodrošinātais kreditors AS "SEB banka".

"SEB banka" arī vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar "Rīgas kinostudijas" amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām - nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādei, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, ieķīlātās lietas prettiesisku atsavinājumu un "Rīgas kinostudijas" mantas nobēdzināšanu.

Banka iesniegumā lūdz atzīt par aizdomās turētajiem bijušo "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāju Ventu Horstu, pašreizējo "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāju Libertu, kā arī Liberta mātei piederošās SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs" valdes locekli Intu Kaņepāju, kura kādā citā lietā pirmās instances tiesā jau iepriekš atzīta par vainīgu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā saistībā ar darbu Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktores amatā. Šis spriedums gan ir pārsūdzēts.

"Rīgas kinostudijas" esošās un bijušās amatpersonas arī tiek turētas aizdomās kriminālprocesā par "Rīgas kinostudijas" akciju piesavināšanos no Alvja Krasovska.

Vienlaikus, pēc Liberta teiktā, ir sākts kriminālprocess arī par "VK Estate" īstenoto iespējami apzināti nepatiesa "Rīgas kinostudijas" maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Kā iepriekš pavēstīja kinostudijas nekustamos īpašumus izsolē pērn nopirkušās AS "Leasing&Factoring AB" Preses dienestā, uzņēmuma rīcībā esošā informācija liecina, ka "Rīgas kinostudija" devusi galvojumu vairāk nekā trīs miljonu eiro (vairāk nekā divu miljonu latu) apmērā divu mazpazīstamu, ar "Rīgas kinostudiju" formāli nesaistītu komersantu savstarpēju darījumu izpildei - SIA "Alūksnes 5" un SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs" -, tādā veidā apzināti uzņemoties neizpildāmas saistības.

Galvojuma nodrošināšanai ieķīlāta "Rīga kinostudijas" manta. Mēnesi vēlāk galvojums tika aizstāts ar aizdevumu, "Rīgas kinostudijai" pilnībā uzņemoties sveša komersanta saistības vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, tādējādi kļūstot faktiski maksātnespējīgai.

Notikušais radījis bažas par prettiesisku vai pat noziedzīgu rīcību, jo līgumi ir slēgti vai nu pret "Rīgas kinostudijas" un tās mazākuma akcionāru, tostarp Kultūras ministrijas, interesēm, lai "Rīgas kinostudijas" aktīvus izmantotu padomes locekļa Liberta privātajiem projektiem, vai arī šie darījumi ir fiktīvi, slēgti ar mērķi nodrošināt draudzīgu "kreditoru" vairākumu gan "Rīgas kinostudijai", gan arī SIA "Alūksnes 5" aizsardzībai no hipotekārajiem kreditoriem - bankām, kas izsniegušas tām reālus aizdevumus, toreiz norādīja "Leasing&Factoring AB".

Strīdi starp "Rīgas kinostudiju" un "VK Estate" turpinās gadiem. Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi "VK Estate" pieteikumu par procesuālo tiesību pārņemšanu strīdā ar "Rīgas kinostudiju". Tādā veidā tika atzītas uzņēmuma tiesības piedzīt no "Rīgas kinostudijas" parādu divu privātpersonu - Dzintara Abula un Veltas Lazdas - vietā.

Abulam un Lazdai agrāk piederēja zeme, uz kuras uzcelta kinostudija. 2005.gadā Abuls un Lazda cēla prasību pret kinostudiju par nomas līguma noslēgšanu, nomas maksas piedziņu un reālnastas nodibināšanu.
2009.gadā zemes īpašnieki un kinostudija panāca izlīgumu, ar kuru "Rīgas kinostudija" apņēmās līdz 2009.gada 31.decembrim samaksāt zemes īpašniekiem izlīgumā norādīto parādu. Izlīgumā puses vienojušās, ka zemes gabala nomas maksa par gandrīz 12 gadu ilgu laika periodu ir 150 969 lati, bet nokavējuma procenti - 53 427 lati.

Vēlāk Abuls un Lazda zemi pārdeva "VK Estate", kas pārņēma tiesības no kinostudijas piedzīt parādu par zemes nomu saskaņā ar minēto izlīgumu. Kinostudija apgalvo, ka savas saistības pret Abulu un Lazdu ir izpildījusi, savukārt "VK Estate" norāda uz pretējo.

Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta un precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams tikai pašā uzņēmumā, tomēr saskaņā ar "Lursoft" datiem 2011.gada nogalē gandrīz ceturtdaļa jeb 24,31% "Rīgas kinostudijas" akciju joprojām piederēja Kultūras ministrijai. Uzņēmumu kontrolē divi saistīti Lielbritānijā reģistrēti uzņēmumi - "Riga Motion Pictures Development Limited" ar 26,36% un "Riga Motion Pictures Distribution Limited" ar 37% akciju. Vēl 12,33% piederēja fiziskām personām - Latvijas iedzīvotājiem.
"SEB bankas" iesniegumā policijai teikts, ka "Rīgas kinostudijas" akcionāru struktūra būtiski tika mainīta 2011.gada otrajā pusē, un uzņēmuma amatpersonas Horsts un Liberts par to bankai paziņoja tikai pēc akcionāru faktiskās maiņas. Libertam un Horstam piederošās akcijas esot atsavinātas jeb pārrakstītas uz ārvalstīs reģistrētajām sabiedrībām "Riga Motion Pictures Development Limited" un "Riga Motion Pictures Distribution Limited", lai slēptu patiesos īpašniekus un labuma guvējus.

Šāda patieso akcionāru slēpšana bija nepieciešama, jo par "Rīgas kinostudijas" akciju piesavināšanos no Krasovska ir ierosināta krimināllieta, kā arī trešās personas varētu vērst piedziņu uz Liberta mantu, tai skaitā uz "Rīgas kinostudijas" akcijām, rakstīts bankas iesniegumā.