Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā 2012.gadā bija 273,49 miljonu latu deficīts, kas ir par 11,1% mazāks nekā 2011.gadā, un veidoja 1,8% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances pamatrādītāju dati.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Braukša centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norādīja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīta samazināšanos 2012. gadā ietekmēja straujais preču eksporta pieaugums, kā arī pakalpojumu (īpaši pārvadājumu sektoru) attīstība.
Centrālās bankas apkopotā informācija liecina, ka tostarp 2012.gada decembrī maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā bija pārpalikums 1,307 miljonu latu apmērā pretstatā 16,758 miljonu latu pārpalikumam 2011.gada decembrī un 53,634 miljonu latu pārpalikumam mēnesi iepriekš.
Preču negatīvais saldo pērn decembrī salīdzinājumā ar 2011.gada attiecīgo periodu samazinājies par 13,104 miljoniem latu un bija 125,165 miljoni latu, bet pakalpojumu pozitīvais saldo audzis par 8,115 miljoniem latu ‒ līdz 86,278 miljoniem latu. Ienākumu pozitīvais saldo samazinājies par 22,832 miljoniem latu un bija 1,909 miljoni latu, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo sarucis par 13,839 miljoniem latu un bija 38,285 miljoni latu.
Centrālās bankas informācija arī liecina, ka decembrī kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 29,773 miljoni latu, bet iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā kapitāla un finanšu konta negatīvais saldo – 26,924 miljoni latu.
Tiešās investīcijas 2012.gada decembrī pieauga par 43,678 miljoniem latu (2011.gada decembrī – par 29,909 miljoniem latu), savukārt portfeļieguldījumu pozitīvais saldo bija 657,517 miljoni latu.
Atvasināto finanšu instrumentu pozitīvais saldo decembrī bija 59,647 miljoni latu, citu ieguldījumu negatīvais saldo – 576,787 miljoni latu, savukārt rezerves aktīvu negatīvais saldo bija 210,515 miljoni latu.
Braukša sacīja, ka Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā 2012. gada decembrī otro mēnesi pēc kārtas veidojās neliels pārpalikums. Taču salīdzinājumā ar novembri kārtējo maksājumu konta pārpalikums samazinājās, jo pieauga preču ārējās tirdzniecības deficīts, bet to šo pieaugumu tikai daļēji kompensēja pakalpojumu tirdzniecības pozitīvā saldo palielinājums.
Viņa norādīja, ka decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās gan preču eksports, gan imports. Kopējais preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo palielinājās līdz 125,2 miljoniem latu, kas gan nepārsniedza tā vidējo mēneša līmeni. Savukārt pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo pieauga līdz 86,3 miljoniem latu, jo palielinājās ārvalstniekiem sniegto pārvadājumu, finanšu un informācijas un datorpakalpojumu vērtība.
Savukārt ārvalstu investoru uzņēmumu gūtā peļņa salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nedaudz samazinājās un bija mazāka par pozitīvo saldo, ko veido atlīdzība nodarbinātajiem, līdz ar to ienākumu kontā decembrī bija neliels pārpalikums - 1,9 miljoni latu, klastīja Braukša.
Tāpat viņa norādīja, ka decembrī kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo būtiski nemainījās un veidoja 38,3 miljonus latu. Decembrī no Eiropas Savienības fondiem tika saņemti 110,5 miljoni latu, tostarp 35,2 miljoni latu no Eiropas Sociālā fonda un 35,3 miljoni latu no Kohēzijas fonda.
Braukša arī atzīmēja, ka finanšu kontā decembrī veidojās neliels negatīvs saldo (26,5 miljoni latu). Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 74,2 miljoniem latu. "Mēnešu dati liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2012.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pieaugušas un veidoja 4,5% no prognozētā IKP," piebilda Braukša.
Viņa norādīja, ka gada nogales maksājumu bilances statistikā atspoguļojās arī decembrī veiktā atlikušā Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma atmaksa un starptautiskajos finanšu tirgos veiktā obligāciju emisija.
2011.gadā Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts bija 307,71 miljons latu.