Viņa pastāstīja, ka LAD sarežģītākais posms saistībā ar eiro ieviešanu būs laiks, kad būs jāstrādā ar paralēlām sistēmām. "Mēs arī esam apzinājuši, ka sistēmu maiņa mums izmaksās vairāk nekā 100 tūkstošus latu, un iepirkumā par LAD informācijas sistēmu attīstību viena daļa attiecas tieši uz eiro ieviešanu," sacīja Vītola-Helviga un piebilda, ka naudu sistēmu nomaiņai eiro dēļ dienestam piešķirs no valsts budžeta.
Tāpat viņa norādīja, ka pašlaik LAD visus pārskatus Eiropas Komisijai gatavoto pēc oficiālā Eiropas Centrālās bankas noteiktā valūtas kursa. Arī saistības tiek uzņemtas tā. "Taču, kad notiks pāreja, būs svārstības, un mums ir jāsaprot, kā par tām atskaitīties," teica LAD vadītāja.
Vienlaikus Vītola-Helviga minēja, ka arī zemniekiem pāreja uz eiro var radīt galvassāpes. "Piemēram, par tehnikas iegādi avanss būs samaksāts latos, bet galīgais norēķins būs jāveic jau eiro. Iespējams, ka tajā brīdī kaut kādas valūtas kursa svārstības parādīsies," paskaidroja LAD direktore.
Tomēr viņa uzsvēra, ka kopumā eiro ieviešana nebūs ļoti sarežģīts pasākums. "Tas vienkārši pareizi ir jāiestrādā sistēmā. Februārī mēs arī brauksim uz Igauniju un izrunāsim, kā viņu maksājumu aģentūra to ir darījusi," sacīja Vītola-Helviga un piebilda, ka eiro ieviešana noteikti nebūs tik sarežģīta kā Eiropas iecerēto izmaiņu platību maksājumos īstenošana.
Runājot par jaunās sistēmas ieviešanai nepieciešamajiem cilvēku resursiem, LAD direktore atzina, ka dienestam pašlaik nav cerību, ka tas drīkstēs pieņemt jaunus darbiniekus. "Mēs no aprīļa trīs štata vietas no reģionālajām pārvaldēm pārcelsim uz centrālo aparātu, jo redzam, ka ir lietas, kuras mēs vienkārši nespēsim novadīt. Līdz ar to mēs samazinām kapacitāti reģionos," viņa sacīja.
LAD vadītāja arī atgādināja, ka dienests ir uzņēmies daudz papildu funkciju, tostarp lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsekošanu, bezakcīzes dīzeļdegvielas uzskaiti. "Patlaban mēs esam galvenie klientu apkalpotāji zemkopības nozarē. Uz mūsu elektroniskās pieteikšanās sistēmas bāzes tiks veidoti gan tehnikas uzraudzības aģentūras, gan datu centra, gan Pārtikas un veterinārā dienesta e-pakalpojumi. Tas arī ir pareizi, jo mūsu sistēma zemniekiem jau ir saprotama un, ja nāk kaut kas klāt, tas tiek papildināts jau šajā pašā sistēmā. Taču tas atkal prasa resursus," norādīja Vītola-Helviga.