Naudas izcelsmes likumība jeb legalitāte, kas tiek izsniegta tā dēvētajos “ātrajos kredītos”, netiek pārbaudīta un pienācīgas kontroles pār šajā jomā apgrozīto naudu nav, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.
Raidījums norāda,ka „ātro kredītu" nozares finansētāju vidū ir gan politiķi, gan dažādās ārzonās reģistrētas kompānijas, gan sms kredītus kritizējošās komercbankas. Nauda šai nozarei nākusi, piemēram, no tādām valstīm ka Beliza un Dominika, kā arī citām Karību jūras valstīm.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns raidījumam norādījis, ka šobrīd "ātrajiem kreditētājiem" naudas atmazgāšanas novēršanas likums nav saistošs, tāpēc arī pienācīgas kontroles pār to, kādu naudu šajā biznesā apgroza, nemaz nav.
„Neskatoties uz to, ka ir licencēšana par darbošanos šajā sfērā, bet nav licenzēšanas par cīņu ar naudas atmazgāšanu, tas nozīmē to, ka ieguldījumi šajos uzņēmumos netiek kontrolēti, teorētiski varam pieņemt, ka šeit tiek ieguldīti legāli un tajā skaitā, būsim atklāti, noziedzīgi līdzekļi," raidījumam atzinis Burkāns.
Vai līdz šim kāds no sms finanšu pakalpojumu sniedzējiem jau izpelnījies kontroles dienesta uzmanību, Burkāns neatklāj - to liedzot likums.
Raidījums atzīmē, ka gada beigās paredzēts grozīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, paredzot noteiktus mehānismus ātrajos aizdevumos izsniegto līdzekļu kontrolei.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atzinis, ka ir lūdzis pārbaudīt līdzekļu legalitāti vienam no tirgus dalībniekiem. Tā vārds netiek atklāts.
Raidījums norāda, ka "ātro kredītu" tirgus līderim "4finance" grupas biznesam "sēklas naudu" devuši vairāki uzņēmumi - piemēram, nu jau likvidētais SIA "Liepājas namserviss" aizdevis 326 804 latu. Uzņēmums saistīts ar Liepājas domnieku Ivaru Kesenfeldu, kuru pašvaldībā pazīst kā aktīvu nekustamā īpašuma tirgus darboni.
Tomēr lielāko naudu "4finance" ieguva no SIA "AD Consult" - vairāk nekā pusotru miljonu latu. Šis uzņēmums pieder advokātam Edgaram Dupatam un Uldim Arnicānam. "Lursoft" informācija liecina, ka viņi arī finansējuši darījumu. Abi vairāk zināmi kā ilggadēji „Liepājas autobusa parka" pārstāvji - šis uzņēmums pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei.
Uz jautājumu, vai tādējādi "ātro kredītu" biznesā caur starpniekiem nav nonākusi arī ekspolitiķa nauda, atbildes gan nav - šādi darījumi Šķēles amatpersonas deklarācijās neparādās, savukārt Dupats, kurš šobrīd ir „Liepājas autobusu parka" padomes priekšsēdētājs, uz "De Facto" jautājumiem atbildes atteicās sniegt.
Politiskajās aprindās pazīstams ir arī kāds cits "4finance" sēklas naudas devējs. Uzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kuram piederošie uzņēmumi „MM Investīcijas" un „MD Birojs" ātro kredītu līderim kopā aizdevuši 1,2 miljonus latu (1 229 907).
Vienīgais politiķis, kurš līdz šim atzinies, ka aizdevis naudu "ātrajiem kredītiem" ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks. 2010.gadā viņš "4finance" īpašniekiem aizdevis pusmiljonu eiro. Un labi nopelnījis - par aizdevumu saņēmis vairāk nekā 80 000 latu lielus procentus.
Kā „De Facto" apgalvoja politiķis, tad naudu „ātrajiem kredītiem" viņš aizdevis, jo „tai laikā tie zēni jeb tie cilvēki, kas uztaisīja to „SmsCredit", tie daļa ir no Latvijas, un tie arī bija kapitāldaļu turētāji un nu tie paši akcionāri. Un tai pirmā posmā es aizdevu uz to gadu. To jau pirms diviem gadiem viņi atdeva atpakaļ. Un pa to laiku ir mainījušies arī, es saprotu, akcionāri tajā kompānijā. Līdz ar to, ja skatās ar šodienas acīm, tad tai laikā, viņi bija tikai bērnu autiņos."
Ameriks gan neatbild, ar ko tieši vienojies par aizdevuma došanu. Viņš naudu aizdevis kādai Belizā reģistrētai ofšorkompānijai "Prosperty Financing limted", lai gan "4finance" īpašnieks tobrīd formāli bija Maltā reģistrētā kompānija "Fatcat Investments".
Šobrīd "4finance" galvenais finansētājs ir pašmāju "Trasta komercbanka". Gluži pašmāju gan nevar teikt, jo līdzekļus kredītu devējs sākotnēji aizņēmies no šīs bankas Kipras filiāles. "Lursoft" informācija liecina, ka vēl pagājušā gada maijā reģistrēta komercķīla 11 miljonu latu vērtībā par labu „Trasta komercbankai". Tomēr banka noliedz, ka tās saistības būtu tik lielas un no komentāriem atteicās, jo tās ekspozīcija "ātrajos kredītos" neesot būtiska, vēsta raidījums.
„De Facto" atzīmē, ka arī pašas bankas šo nozari dāsni finansējušas un vairākām no tām pieder ātro kredītu uzņēmumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
