2k5080400248.jpg
Foto: F64
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien nolēmusi virzīt izskatīšanai grozījumus Enerģētikas likumā, kuru būtība ir atlikt gāzes tirgus liberalizāciju jeb tā sauktās trešās paketes ieviešanu līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, trešdien pēc komisijas slēgtās sēdes žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

"Komisija nolēmusi šādus Latvijas gāzes apgādes kompānijas "Latvijas gāzes" (LG) piedāvātos grozījumus virzīt uz Saeimu balsojumam," viņš teica.

Dombrovskis arī norādīja, ka balsojumā par grozījumu atbalstīšanu atturējās vienīgi Reformu partija. Runājot par to, kādēļ Reformu partijas deputāti balsojumā atturējās, Dombrovskis paskaidroja, ka šajā gadījumā runa ir par sarunām ar Krievijas koncernu "Gazprom", kurās mandāts sarunām ir valdībai. "Līdz ar to tas nav korekti, ka likumdevējs iejaucas valdības vestajās sarunās, jo šādi tomēr iespējams kaut kā ietekmēt gan sarunu gaitu, gan rezultātus," sacīja Dombrovskis.

Ne LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, ne arī Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji pēc sēdes žurnālistiem šo jautājumu nekomentēja, norādot uz ierobežotas pieejamības informāciju. EM pārstāvis Gatis Ābele vien piebilda, ka ministrija pieturas pie jau iepriekš publiski paustā viedokļa attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju.

EM valsts sekretārs Juris Pūce iepriekš atzina, ka gāzes tirgus liberalizācijas atlikšana ir politisks lēmums, kas jāizlemj valdībai un Saeimai. Pūce paskaidroja, ka jau pieņemtais Elektroenerģijas tirgus likums Latvijā 2014.gada aprīlī paredz ieviest Eiropas Savienības otrās un daļu trešās iekšējās enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes prasības.

Savukārt jautājums par tālāko gāzes tīkla akcionāru īpašumtiesību nodalīšanu ir tas, kuru Latvijai ir tiesības izlemt un nenodalīt LG transportēšanas un uzglabāšanas funkcijas atsevišķā struktūrvienībā no gāzes piegādes un tirdzniecības, klāstīja Pūce. "Taču līdz šim Latvijas valdības virzība uz to ir bijusi, un arī EM aicinās virzīties uz priekšu ar šo jautājumu. Protams, valdībai un Saeimai, pieņemot attiecīgus likumus, par to būs jālemj," sacīja Pūce.

Savukārt, komentējot neoficiāli izskanējušo informāciju, ka "Gazprom" apmaiņā pret tirgus liberalizācijas atlikšanu varētu piešķirt atlaidi dabasgāzei, Pūce noliedza, ka šāds piedāvājums būtu saņemts. "Šāds piedāvājums nav saņemts, tāpēc tā ir informācija, ar ko tās izplatītājam būtu jādalās ar plašāku sabiedrību. Nedz LG, ne "Gazprom" nekādā veidā ‒ ne oficiāli, ne neoficiāli ‒ nav informējusi, ka šie jautājumi ‒ gāzes cena ‒ būtu kaut kā saistīti ar šo jautājumu," pastāstīja EM valsts sekretārs.

Viņaprāt, vienreizējas atlaides piešķiršana nav ilgtspējīgs risinājums. "Es domāju, ka tas nav ilgtspējīgs risinājums. Vienīgais ilgtspējīgais veids, kā patērētājiem nodrošināties pret iespējamiem cenu kāpumiem ir reāla tirgus funkcionēšana dabasgāzes jomā. Tas ir virziens, kurā ir jāstrādā," uzsvēra Pūce.

Jau vēstīts, ka Latvija 2014.gada aprīlī paredzējusi liberalizēt gāzes tirgu, liekot LG nodalīt gāzes transportēšanas un uzglabāšanas funkcijas atsevišķā struktūrvienībā no gāzes piegādes un tirdzniecības, kā arī garantēt pieeju tīkliem jauniem gāzes tirgus dalībniekiem. Tomēr LG aicinājusi to atlikt.

EM tuvākajās nedēļās plāno valdībā prezentēt savus priekšlikums gāzes tirgus liberalizācijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!