Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir pietiekami augsts, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" atzina finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Viņš gan atzīmēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars sarūk, norādot, ka pēc Eiropas statistikas biroja izmantotās metodoloģijas, Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir 26%, kas ir mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā.
Pēc cita ēnu ekonomikas īpatsvara pētījuma tās apmērs Latvijā ir 31%, bet pēc datiem par pērno gadu tas varētu būt jau mazāks par 30%.
Ēnu ekonomikas apjoma samazināšanai nepieciešama uzņēmēju līdzdalība, taču kopumā tās apmērs nākotnē varētu samazināties.
Vaicāts par sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai, Vilks atzina, ka tad, ja Latvijas ekonomika kopumā turpinās attīstīties tāpat kā patlaban, tad atbalsts eiro kopumā augs.
Galvenais, lai eirozonā pašā būtu skaidrāki, pozitīvāki signāli, sacīja ministrs.
Viņš piebilda, ka sabiedrībai nepieciešams izskaidrot eiro ieviešanas sekas un ietekmi uz valsts tālāko attīstību - sociālās nevienlīdzības izlīdzināšanu un nodokļu ieņēmumu pieaugumu, sakot, ka tad atbalsts eiro augšot.
Ministrs arī sacīja, ka eiro zona nepieļaus būtisku inflācijas kāpumu Latvijā, jo tās rūpes vienmēr ir bijušas nepieļaut nepamatotu inflācijas kāpumu. Vilks atzīmēja, ka Baltijas valstīs inflācija tomēr būs mazliet augstāka nekā citās eiro zonas valstīs.
Uz jautājumu par minimālās algas iespējamo palielināšanu, Vilks atbildēja, sakot, ka patlaban minimālā alga nevarētu būt 300 latu, jo to nav iespējams atļauties - tad laukos uzņēmēji būs spiesti samazināt darbavietu skaitu. Šobrīd svarīgākais solis ir neapliekamā minimuma paaugstināšana.