Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāve neizjauks naftas un naftas produktu apriti starp Venecuēlu un Baltkrieviju, uz kuru cerēja Latvijas ostas, jo projekts izbeidzies citu iemeslu dēļ, ceturtdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Čavesa un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko paziņoja par vēlmi organizēt no lielvalstīm un starptautiskajiem naftas karteļiem neatkarīgu jēlnaftas un naftas pārstrādes produktu plūsmu pirms aptuveni diviem gadiem.
Tas izraisīja interesi arī Latvijā, sākās publiska polemika starp Baltijas valstu ostām par to, no kuras ostas iet izdevīgākais tranzīta ceļš uz Baltkrieviju. Latvija konkurēja ar Lietuvu un Igauniju, bet Latvijā konkurēja Ventspils ar Rīgu. Plānotā naftas plūsma bija 5–7 miljoni tonnu gadā, taču rezultāts izrādījās tikai 2–3 miljoni tonnu naftas, ko no dažādām ostām uz Baltkrieviju aizpagājušajā gadā pārvadājis Latvijas Dzelzceļš.
"Toreizējais stāsts beidzās ātri, bet mēs esam priecīgi par jebkuru klientu un ceram, ka kādreiz pie mums var atgriezties arī Venecuēlas nafta," laikrakstam atzinis uzņēmuma preses pārstāvis Māris Ozols.
Līgumus par naftas transportēšanu atsauca Baltkrievija. "Tā bija Baltkrievijas spēle ar Krieviju, lai parādītu, ka bez Krievijas naftas var iztikt," laikrakstam paskaidrojusi AS "Ventspils nafta" preses pārstāve Ilze Nagla.
Jau vēstīts, ka 2010.gadā Latvijā izskanēja iespēja pārkraut no Venecuēlas uz Baltkrieviju eksportēto naftu. Sākotnēji bija pieļauts, ka Latvijā pārkraušanas darbi varētu notikt arī Rīgā, tomēr pēcāk toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka lielākas iespējas tomēr ir Ventspils ostai. "Cīņa" par tiesībām pārkraut Venecuēlas naftu ceļā uz Baltkrieviju, kurai nav jūras robežas, aizsākās pēc tam, kad Venecuēlas prezidents Ugo Čavess pavēstīja, ka Dienvidamerikas valsts ik dienu pārdos Baltkrievijai 80 000 barelu naftas dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!