Lauksaimniecības zemju tirgošana izsaukusi kadastrālās vērtības celšanos  (9)

Pēc recesijas pārvarēšanas un ekonomiskās izaugsmes sākšanās, zeme ir viens no retajiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem, kur ir vērojams cenu pieaugums. Šim pieaugumam līdzinās tikai daži šauri segmenti mājokļu tirgū Rīgā un Jūrmalā.

Visaktīvākais meža zemes tirgus ir Latgalē, kur 2012. gadā bija augstākais cenu kāpums (20% apjomā). Starp tirgus dalībniekiem bija liels starpnieku un uzpircēju skaits, no visiem pirkuma darījumiem ar meža zemi aptuveni 25% gadījumos zeme tikusi pārdota tālāk. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, 2012. gadā palielinājies Latvijas pilsoņu nopirkto meža zemju platību skaits, bet samazinājies ārvalsts juridisko personu nopirktās platības, tātad, lai gan ārvalstu kapitāla ietekme ir liela, tai ir tendence mazināties.

Lielākais lauksaimniecības zemes pircēju (ārvalstnieku) īpatsvars ir Latgalē, bet mazākais – Kurzemē. Lai gan lauksaimniecības zemju pircēju vidū joprojām ir augsts ārvalstu kapitāla īpatsvars, pēdējo gadu tendences rāda, ka pieaug pircēju – pašmāju zemnieku saimniecību skaits. Šī pircēju grupa vislielākā ir Zemgalē (20%-30%), norāda VZD.

Lai gan likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" liedz ārvalstu fiziskajām personām iegādāties lauksaimniecības zemi, to iespējams iegādāties, izmantojot Latvijā reģistrētas juridiskās personas statusu, un to izmanto ārvalstu investori. Tāpat pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm saistāms ar ES atbalsta maksājumiem lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai. Arī interese par meža zemi nav mazinājusies, un tā tiek aktīvi pirkta.

Kadastrālā vērtība tiek noteikta masveida vērtēšanā un tiek balstīta uz tirgus vērtību, tāpēc pieaugot tirgus vērtībai, pieaug arī kadastrālā vērtība. Šis ir iemesls, kādēļ 2013. gadā aptuveni par 10% ir augušas lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība. VZD secināts, ka šī tendence turpināsies arī 2014. gadā, un kadastrālās vērtības pieaugums nebūs mazāks.

Pieprasījuma pieaugums pēc lauksaimniecības zemēm skaidrojams ar ES atbalsta palielināšanos lauksaimniecībai dažādu maksājumu veidā. Lai gan atbalsta maksājumi var nebūt tieši saistīti ar zemi, bet gan tikai ar kādu lauksaimniecības aktivitāti, piemēram, lopkopībai, atbalstāmo aktivitāšu realizēšanai ir nepieciešamas zemes platības, secina VZD.

Lai gan tirgū pieprasīti ir lielāki zemes gabali vai gabali, kas robežojas ar jau īpašumā esošu zemes gabalu, lauksaimniecības un meža zemes vidējās pārdotās platības samazinās. Lauksaimniecības zemei vidējā tirgotā platība 2010. gadā bija 11 hektāri, bet 2012. gadā – 9,6 hektāri. Meža zemei vidējā tirgotā platība 2010. gadā bija 10,6 hektāri, bet 2012. gadā – 9,3 hektāri. Piedāvājumā lielākas platības var arī nebūt, tāpēc aktīvi darbojas starpnieki, kas pērk mazākus zemes gabalus, tos apvieno un pārdod.

VZD arī secina, ka aptuveni 25% darījumu ar meža zemēm tirgū ir spekulatīvi – zeme tiek nopirkta un pēc neilga laika pārdota. Lauksaimniecības zemes tirgū spekulatīvo darījumu skaits ir aptuveni 17%. Atsevišķos novados spekulatīvo darījumu īpatsvars ir augstāks, piemēram, Alūksnes novadā – 30% darījumu ar lauksaimniecības zemi un 40% darījumu ar meža zemi ir spekulatīvi.

Tāpat visvairāk naudas Latvijas ekonomikā ieplūdusi caur lauksaimniecības zemes segmentu 2011. gadā, kas pārdota Vidzemē – 45 miljonu latu apmērā. Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam lauksaimniecības zemes tirgū ieplūduši aptuveni 260 miljoni latu, bet meža zemes tirgū – aptuveni 60 miljoni latu.