No šprotēm līdz šņabim – pēdējās desmitgades skandalozākie 'zīmolu kari'  (43)

Strīdi par viena vai otra uzņēmuma tiesībām uz konkrētu preču zīmi, vai etiķeti nav nekāds retums - šādas lietas tiek skatītas jau vairāk nekā 10 gadus un skaidrība šajā jautājumā bieži vien ir pamats arī stabilai peļņai, ko dod zīmola atpazīstamība un veiksmīga tā izmantošana, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Portāls "Delfi" piedāvā atskatīties uz zīmīgākajiem "preču zīmju kariem" pēdējos 10 gados.

Izskatīšanai tiesā ar vairāku gadu pārtraukumu nonākuši strīdi par Latvijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" raksturīgās produkcijas - melnā balzama - preču zīmēm. Jaunākais strīds, kas risināts pērn, bijis par preču zīmes "Black Balsam" izmantošanu, bet pirms vairāk nekā septiņiem gadiem risinājies strīds par preču zīmi "Upeņu balzams".

"Black balsam"

2012.gada maijā Rīgas apgabaltiesa liedza pirms diviem gadiem dibinātajai alus tirgotājai SIA "Mājas alus" "Latvijas balzams" piederošajai preču zīmei "Black balsam" līdzīgus apzīmējumus, kā arī uzdeva iznīcināt šādi marķētas balzama ražošanai domātās esences un to uzglabāšanas krūkas.

"Latvijas balzams" bija iesniedzis prasību tiesā, norādot, ka "Mājas alus" savā veikalā Rīgā piedāvā pārdošanai, pārdod un uzglabā balzama ražošanas esenci pudelēs ar "Latvijas balzamam" piederošajai etiķetei līdzīgu etiķeti, kā arī izmanto brūnas māla krūkas. Gan etiķete, gan krūkas esot tik ļoti līdzīgas "Latvijas balzamam" piederošajām preču zīmēm, ka esot iespējams tās sajaukt.

Rīgas apgabaltiesas spriedums apelācijas kārtībā pārsūdzēts Augstākajā tiesā, kas strīdu skatīs šā gada 19.martā.

"Upeņu balzams"

Ar izlīgumu 2005.gada septembrī noslēdzās strīds par preču zīmi "Upeņu balzams".

Šajā strīdā "Latvijas balzams" prasīja novērst, pēc uzņēmuma domām, negodīgu konkurenci un atlīdzināt zaudējumus, kas radušies, uzņēmumam "Veta" tirgojot ar preču zīmi "Upeņu balzams" marķētu liķieri.

"Latvijas balzams" tolaik norādīja, ka "Veta" ir atzinusi - Latviju simbolizējošais "Rīgas Melnais balzams" ir plaši pazīstama preču zīme, kuru kopēt nav iespējams. Savukārt "Veta" apliecināja, ka uzņēmums pārtrauks ar preču zīmi "Upeņu balzams" marķētas produkcijas izplatīšanu.

Pēdējos gados strauji pieaudzis dažādu akciju skaits, kurās sakrājot attiecīgu uzlīmju skaitu vai pērkot kādu produktu iespējams iegūt, piemēram, īpašu glāzi vai krūzīti, tāpēc reti kuram vairs atmiņā palikušas kaut vai sarkanas krāsas kafijas krūzes, kur nu vēl strīds par tiesībām krūzes izmantot kafijas reklamēšanā.

Ar prasību tiesā 2006.gadā vērsās Šveices uzņēmums "Société des Produits Nestle S.A." ("Nestle"), jo kafijas "Merrild" izplatītāja SIA "Sara Lee Baltic" (SLB) sarkano krūzīti izmantoja kafijas reklamēšanai, tostarp rīkojot īpašu akciju un pircējiem krūzītes dāvinot. "Nestle" uzskatīja, ka šādi ir pārkāptas  "Nestle" kā preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības.

"Nestle" pauda uzskatu, ka tai pieder plaši pazīstamais apzīmējums "sarkanā krūze", ko izmanto kafijas iepakojuma apzīmēšanai un kopā ar preču zīmi "Nescafe Classic", kā arī telpiskā preču zīme, kas aizsargā "īpašo, pasaulē pazīstamo sarkano krūzi". Savus produktus uzņēmums Latvijā reklamējis kopš 1996.gada, reklāmās izmantojot arī īpašo sarkano krūzi.

Strīds starp abām firmām sākās pēc tam, kad "Nestle" sāka reklāmas kampaņu "Saņem "Nescafe" sarkano krūzi, nopērkot 500 gramus "Nescafe Classic"" un ""Nescafe Classic" - lieliska garša, lieliskas krūzītes!", bet mēnesi vēlāk uzzināja, ka arī SLB sākusi reklamēt kafiju "Pērciet Merrild, nosūtiet SMS un saņemiet vienu sarkano krūzi ar jautriem zīmējumiem!".

2009.gadā Aukstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta apmierināja Šveices uzņēmuma prasību un lika pārtraukt nelikumīgu preču zīmes izmantošanu, kā arī aizliegt negodīgu konkurenci. AT uzdeva izbeigt "Nestle" piederošajai telpiskajai preču zīmei līdzīgu apzīmējumu jebkādu izmantošanu.

Tāpat AT no SLB piedzina arī 26 716 latu kompensāciju. Šajā daļā gan AT Senāts spriedumu atcēla un lika jautājumu izskatīt atkārtoti, taču tas nemainīja spriedumu par preču zīmes īpašnieka tiesību aizskārumu.

Vairāku gadu garumā uz tiesnešu galdiem gūluši dažādu civillietu materiāli par pazīstamo alkoholisko dzērienu preču zīmēm, kas tulkojumā nozīmē "Melnais stārķis" un "Baltais stārķis".

Strīdos savstarpējus prasījumus izvirzījuši Moldovas alkohola ražotājs "Aroma" un alkoholisko dzērienu izplatītājs - Latvijas SIA "Aroma Floris's". Tāpat starp strīdniekiem bijuši uzņēmumi "Moldova-Vin" un AS "Barza Alba". 

Strīdi bijuši gan par brendija preču zīmju saimes "Moldavskij aist" un "Čornij aist" tiesību nodošanu Latvijas uzņēmumam, gan par tiesībām izmantot alkoholisko dzērienu marķēšanai paredzēto preču zīmi "Belij Aist" un aizliegumu šādus dzērienu tirgot.

Tāpat tiesvedības risinājušās par vairākām šo dzērienu preču zīmju daļām, piemēram, preču zīmēm "trīs zvaigznes" jeb "3 ***", kirilicā atveidoto zīmi "Luchezarnij", kā arī preču zīmēm "A" un "Aroma".

Strīdi risinājušies ar mainīgiem panākumiem.

Stipro alkoholisko dzērienu preču zīmes "Metaxa" īpašnieks Nīderlandes uzņēmums "Distilleerderijen Erven Lucas Bols B.V." pirms teju 10 gadiem Latvijā tiesājās ar dzērienu izplatītāju SIA "L.I.O.N.&Ko" par preču zīmju "Metaxa" un "Atlantis" reģistrāciju.

Uzņēmums, kas kopš 2000.gada jūlija uz Latviju bija attiecinājis starptautiskās preču zīmes "Metaxa" reģistrāciju, vēlējās panākt savu ekskluzīvo tiesību aizsardzību un iesniedza prasību tiesā, jo "L.I.O.N.&Ko" 2001.gadā sāka izplatīt brendiju "Atlantis. Nīderlandes firma uzskatīja, ka Latvijas uzņēmums lieto līdzīgu preču zīmi un līdzīgas formas pudelēs pilda dzērienus. 

Šajā strīdā sākotnēji abas preču zīmes atzina par plaši pazīstamām un konstatēja, ka preču zīmju dominējošie elementi -  nosaukumi - no fonētiskā viedokļa būtiski atšķiras, lai gan grafiskais izpildījums abās zīmēs ir līdzīgs. Abiem vārdiem ir arī atšķirīga jēdzieniskā nozīme - Atlants sengrieķu mitoloģijā ir titāns, kuru raksturo fiziskais spēks un kurš uz saviem pleciem tur debesjumu, bet "Metaxa" - šī dzēriena izgudrotāja Spirosa Metaksa uzvārds, konstatēja tiesa.

Abu dzērienu pudeles arī neesot iespējams sajaukt, tāpēc tiesa, apkopojot visus apsvērumus, noraidīja Nīderlandes firmas prasību.

Tomēr Augstākā tiesa lietu izskatīja apelācijas kārtībā un aizliedza "L.I.O.N.&Ko" brendija "Atlantis" etiķetē izmantot "Metaxa" etiķetē lietotās krāsas, kā arī neļāva izmantot "Metaxa" pudeles formu.

Deviņdesmito gadu beigās Latvijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams", kas uz sava vārda bija reģistrējis šampanieša "Sovetskoje Šampanskoje" jeb "Padomju šampanietis" preču zīmi, iesniedza tiesā prasību pret dzērienu izplatītāju SIA "Aroma Floris's" un SIA "L.I.O.N&Co",

Tiesāšanās cita starpā risinājās par apzīmējumiem "Sovetskoje" un "Šampanskoje".

Saskaņā ar starptautisko intelektuālā īpašuma līgumu tiesības izmantot ģeogrāfisko norādi "champagne" jeb šampanietis esot vienīgi Francijas Šampaņas provincē topošā otrreiz raudzētā vīna ražotājiem, par kādu uzskatāms "Latvijas Balzams", vienā no strīdiem norādīja "Latvijas balzams".

Savukārt atbildētāji oponēja, norādot, ka šampanietis ar nosaukumu "Sovetskoje Šampanskoje" ražots daudzās bijušās PSRS republikās un Latvijas patērētājam ir pazīstams kā atbilstoši padomju valsts standartam jeb GOST ražots dzēriens, nevis kā uzņēmuma "Rīgas vīni", uz kura bāzes savulaik izveidojās "Latvijas balzams", ražojums.

Ilgus gadus tiesās risinājušies strīdi par degvīniem "Trīs dzirnaviņas" un "Smirnov vodka".

"Smirnov" vs "Smirnoff"

Strīds starp ASV un Krievijas degvīna ražotājiem par tiesībām izmantot preču zīmes "Smirnoff" un "Smirnov" gan tika atrisināts pirms vairāk nekā 10 gadiem un Krievijas firmai piederošā preču zīme "Smirnov" Latvijā tika dzēsta, taču nākamajos gados laiku pa laikam bija mēģinājumi "atdzīvināt" šo seno stāstu, jo reģistrācijai tika pieteiktas līdzīgas zīmes.

Viens no pēdējiem strīdiem bija par uzrakstu "P.Smirnova pēcteču tirdzniecības nams Maskavā, pie Čuguna tilta", kad vienā tiesvedībā tika apvienotas trīs dažādas prasības. 2004.gadā šajā strīdā Rīgas apgabaltiesā uzvarēja ASV firma.

"Trīs dzirnaviņas" un "3 graudu" degvīni

Tāpat tiesās dažus gadus risinājušies strīdi starp  "Latvijas balzams" (LB), kas ražoja degvīnu "3 graudu", kā arī dzērienu izplatītāju - Latvijas SIA "L.I.O.N. & Ko" par degvīna marķēšanai paredzētās preču zīmes "Trīs dzirnaviņas" reģistrāciju.

LB tolaik izteicās, ka "Trīs dzirnaviņas" ir speciāli radīts zīmols, lai maldinātu patērētājus, jo  gan nosaukums, gan etiķetes dizains ir līdzīgi "3 graudu" degvīnam, turklāt oficiāli reģistrētajā "Trīs dzirnaviņu" etiķetes dizainā dominējot zilie un pelēkie toņi, taču tirgū izplatītā produkta etiķete pārsvarā gadījumu esot sarkanā un baltā krāsā.

Savukārt SIA "L.I.O.N. & Ko" savulaik uzsvēra, ka "Trīs dzirnaviņas" ir uzņēmuma veidots oriģinālprodukts.

Strīdu rezultātā preču zīme "Trīs dzirnaviņas" tika dzēsta.

Izskatīšanā Augstākajā tiesā patlaban nonācis strīds, kas pirmajā instancē neizšķirti beidzies abiem strīdniekiem - zāļu ražotājiem AS "Grindeks" un AS "Olainfarm" - un kura priekšmets ir medikamenta "Midolat" preču zīme.

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 19.augustā noraidīja gan prasību, gan pretprasību par medikamenta "Midolat" preču zīmes reģistrācijas atcelšanu.

"Grindeks" tiesai norādīja, ka "Olainfarm", reģistrējot preču zīmi "Midolat", ir nelikumīgi izmantojis līdzības ar "Grindeks" ražotā medikamenta "Mildronāts" nosaukumu. "Olainfarm" šajā lietā iesniedza pretprasību.

Patlaban Augstākā tiesa lietas izskatīšanas datumu vēl nav noteikusi.

Lai gan pirms vairākiem gadiem Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumam "Spilva" Viļņas tiesā un Krievijas patentu strīdu palātā izdevās izcīnīt uzvaru  par preču zīmes "Spilva" reģistrāciju, 2010.gadā tam nācās tiesāties arī Latvijā, aizstāvot tiesības arī uz domēnu "spilva.com".

2005.gadā Viļņas apgabaltiesa pēc "Spilvas" prasības atzina Lietuvas AS "Biglis" reģistrēto preču zīmi "Spilva". Strīds ar "Biglis" aizsākās pēc tam, kad uzņēmums pēc "Spilvas" piedalīšanās starptautiskajā izstādē "Agrobalt 99" iesniedza Lietuvā pieteikumu izmantot preču zīmi "Spilva".

Līdzīgs strīds risinājās arī Krievijā pēc izstrādes "ProdExpo2003", kad "Kompānija FKT" iesniedza pieteikumu Krievijā reģistrēt uz tās vārda preču zīmi "Spilva". 2005.gada martā uzņēmums Krievijā uzvarēja.

Savukārt 2010.gadā ar uzvaru "Spilvai" noslēdzās tiesāšanās tepat Latvijā, kad 24.februārī tiesa pilnībā apmierināja augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA "Spilva" prasību pret Igoru Zolotarjovu par nelikumīgas preču zīmes izmantošanas pārtraukšanu.

Tiesa lēma nodot tiesības uz domēna vārdu "spilva.com" Latvijā reģistrētajam uzņēmumam "Spilva", dzēšot reģistros ziņas par šī domēna piederību Zolotarjovam. Tāpat no atbildētāja nolemts piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Šis spriedums stājies spēkā, jo apelācijas kārtībā nav pārsūdzēts.

Tiesas uzmanības lokā tāpat bija nonācis strīds par konfekšu "Miks", "Vāverīte", "Serenāde", "Lācītis", "Sarkanā Magone", "Rudzupuķe" un "Hooper" preču zīmju piederību, par ko tiesājās saldumu ražotājs AS "Laima" un AS "Rīgas piena kombināts" (RPK).

"Laima" uz sava vārda bija reģistrējusi iepriekšminētās preču zīmes attiecībā uz saldumiem, savukārt attiecībā uz piena produktiem tās reģistrējis RPK. "Laima" lūdza atzīt RPK preču zīmju reģistrāciju kā spēkā neesošu.

2009.gadā strīdniekiem izdevās noslēgt izlīgumu, ko tiesa apstiprināja.

Izlīgumā tika paredzēts, ka RPK iesniegs Patentu valdē konfekšu "Miks", "Vāverīte", "Serenāde", "Lācītis", "Sarkanā Magone", "Rudzupuķe" un "Hooper" preču zīmju tiesību nodošanas aktu, nododot šīs tiesības "Laimai".

Izskatīšanā tiesās nonākuši ne tikai strīdi par pašmāju saldumu preču zīmēm. Tā pirms dažiem gadiem tiesa lēma par to, kam pienākas tiesības tirgot saldumus ar preču zīmi "Rafaello".

2009.gadā Rīgas apgabaltiesa apmierināja pazīstamās saldumu preču zīmes "Rafaello" īpašnieces Beļģijas kompānijas "Soremartec S.A." prasību pret Krievijā ražotu konfekšu "Landrin Waferatto Classic" izplatītāju Latvijā SIA "Veron" par preču zīmju nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu.

Beļģijas kompānija uzskatīja, ka Krievijas firmas ražoto konfekšu "Landrin" ārējais izskats, forma un iepakojums sajaucami atveido un imitē prasītāja ražotās konfektes "Rafaello".

Līdz ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu tiesības izplatīt saldumus palika Beļģijas kompānijai, bet Krievijas firmai tika liegts Latvijā izplatīt "Rafaello" līdziniekus - vafeles bumbiņas ar kokosriekstu skaidiņām.

Spriedums augstākā tiesu instancē netika pārsūdzēts.

Par pazīstamo preču zīmi "Rīgas šprotes eļļā" un tiesībām to izmantot iepriekš tiesā cīnījušās biedrība "Rīgas šprotes" un uzņēmums "Gamma-A".

Ar prasību tiesā vērsās "Rīgas šprotes". Atbildētājs - zivju pārstrādes uzņēmums "Gamma-A" - iesniedza pretprasību, kurā apstrīdētas prasītāja tiesības uz preču zīmēm "Rīgas šprotes eļļā" un "Rīgas šprotes" jeb "RŠ".

Šis strīds noslēdzās ar izlīgumu, kurā uzņēmums "Gamma-A" atzina "Rīgas šprotes" tiesības uz preču zīmēm, kā arī apņēmās turpmāk neuzsākt jaunu tiesvedību par biedrības "Rīgas šprotes" preču zīmēm.

Tāpat "Gamma-A" apņēmās komercdarbībā pārtraukt lietot tādus apzīmējumus, kas līdzības dēļ var tikt sajaukti ar "Rīgas šprotu" preču zīmēm.

Augstākās tiesas Senāts iepriekš teicis savu galavārdu Latvijas uzņēmumu SIA "KOK & Co" un "Bauskas alus" strīdā par preču zīmju "Veselība" izmantošanu bezalkoholisko dzērienu preču zīmēs.

Senāts nemainīja spriedumu, ar kuru par spēkā neesošām tika atzītas abu uzņēmumu izmantotās preču zīmes un no vairāku preču zīmju aizsardzības tika izslēgti vārdi "Veselība" un "Veselības dzēriens" figuratīvajās preču zīmēs "Veselība", "Iļģuciema Veselības dzēriens" un "Vārpa Veselība".Šī lieta tiesās tika skatīta vairākus gadus.

Vācijas firma "Beiersdorf AG" savulaik vēlējās panākt, lai Latvijas kosmētikas preču ražotāja AS "Dzintars" reģistrētā vārdiskā preču zīme "Niveja Dzintars" tiktu atzīta par spēkā neesošu. 

Patentu valdes Apelācijas padome to izdarīja, taču "Dzintars" par šo lēmumu sūdzējās tiesā un lietu izskatīja visas tiesu instances, līdz Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Latvijas uzņēmumam nelabvēlīgo lēmumu.

Šī lieta tika vērtēta kā turpinājums 90.gadu beigās aizsāktajam strīdam starp Latvijas uzņēmumu un Vācijas kompāniju "Beiersdorf AG" par Latvijas firmai piederošās figuratīvās preču zīmes "Niveja" un Vācijas uzņēmuma īpašumā esošās zīmes "Nivea" līdzību.

Preču zīme "Nivea" Latvijā tā reģistrēta 1994.gadā, bet bijušajā PSRS - jau 1986.gadā.

Tiesa iepriekš atzina, ka ir iespējama preču zīmju "Nivea" un "Niveja" līdzāspastāvēšana.

Pirms 10 gadiem, pēc pirmās tiesu instances noslēdzās AS "Rīgas Piena kombināts" (RPK) tiesāšanās ar AS "Valmieras piens " (VP) par aizliegumu "Valmieras pienam" tirgot triju veidu saldējumus "Nakts", jo tā preču zīmes esot ļoti līdzīgas RPK ražotā saldējuma "Pols" izskatam.

Strīds tiesā risinājās par saldējumu "Pols" un "Nakts" iesaiņojumiem, kuri, pēc RPK domām, ir tik līdzīgi, ka tos iespējams sajaukt.

Rīgas apgabaltiesa prasību noraidīja.

Šis spriedums netika pārsūdzēts un stājās likumīgā spēkā.