Otrdien slēgtā valdības sēdē Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību par pašreizējo situāciju gāzes tirgus liberalizācijas lietā. Pēc vairāku stundu debatēm, tika nolemts padziļināti analizēt trīs iespējamos tirgus liberalizācijas modeļus.
"Pamata secinājumi ir tādi, ka Latvijai ir jāiet uz gāzes tirgus atvēršanu, - šobrīd ir vairākas Eiropas Savienības (ES) prasības, kas jāievieš īsākā laika periodā, un ir prasības, kas saistās ar pašreizējo Latvijas gāzes izolācijas izbeigšanu, kas būtu risināms ilgākā laika posmā," žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) paudis sašutumu, ka EM sagatavoto informatīvo ziņojumu pirms valdības sēdes nav nodevusi "Latvijas Gāzei" izskatīšanai, lai gan gāzes tirgus Latvijā attiecās tikai uz šo vienu kompāniju. Nepārdomātu informatīvo ziņojumu pieņemšana varot novest arī pie tarifu paaugstināšanās, vēstulē raksta Dāvis.
Pēc sēdes Dāvis žurnālistiem atteicās sniegt komentārus.
Savukārt Pavļuts pēc sēdes stāstīja, ka: "pamatā ir vairāki modeļi kā šī tirgus liberalizācija varētu notikt. EM ir saņēmusi uzdevumu padziļināti izanalizēt iespējamo risinājumu priekšrocības un trūkumus un atgriezties valdībā ar šī ziņojuma detalizētākiem rezultātiem par to, kurš modelis varētu Latvijai potenciāli nākotnē būt piemērotākais. Tāpat EM gatavojas sarunām ar "Latvijas gāzes" akcionāriem.
"ES direktīvās ir noteikti trīs modeļi kādā veidā var atvērt dabas gāzes tirgu. Pirmais ir īpašumu tiesību atdalīšanas modelis, kur ir uzlikts par pienākumu ar valdības lēmumu valsts kompānijai nodalīt cauruļvadu aktīvus no tirdzniecības daļas un šos cauruļvadu aktīvus pārdot, otrs variants ir neatkarīgais sistēmas operators, kur šīs īpašuma tiesības nav jāatdala, bet sistēmas darbību faktiski veic cita puse, arī trešajā variantā īpašuma tiesības nav jāatdala , kompānijai pieder gan cauruļvadi, gan tirdzniecības daļa, bet to, ka šīs abas vienības savstarpēji nesadarbojas uzrauga neatkarīgs regulators," skaidroja Pavļuts.
Žurnālistu jautāts vai gāzes liberalizācija Latvijā neietekmēs gāzes cenas, ministrs atbildēja, ka: "gāzes cenu politiku starp "Latvijas gāzi" un "Gazprom" nosaka divu uzņēmumu komerclīgumi , kuri mums nav pieejami, un par kuriem informāciju saņemam tik cik Dāvja kungs vēlas pastāstīt. Tik cik šī informācija ir, tad mēs zinām, ka gāzes cenas tiek pārskatītas ar zināmu regularitāti, līdz ar ko tas ir tāds kā burkāna un pātagas princips, to ka pēc šīm liberalizācijas iniciatīvām varētu mainīties gāzes cenas nevar ne noliegt, ne izslēgt. Ir gāzes piegādātājs, kurš definē nosacījumus."
Tā pat Pavļuts atklāja, ka no trīs modeļiem viens esot grūtāk ieviešams, taču pagaidām ministrs atteicās komentēt, kurš tieši tas ir.
Latvija 2014.gada aprīlī paredzējusi liberalizēt gāzes tirgu, liekot nodalīt gāzes transportēšanas un uzglabāšanas funkcijas atsevišķā struktūrvienībā no gāzes piegādes un tirdzniecības, kā arī garantēt pieeju tīkliem jauniem gāzes tirgus dalībniekiem. Tomēr LG aicinājusi to atlikt.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šī gada februāra beigās nolēma virzīt izskatīšanai grozījumus Enerģētikas likumā, kuru būtība ir atlikt gāzes tirgus liberalizāciju jeb tā sauktās trešās paketes ieviešanu līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.
Viens no ES energodirektīvas virzieniem ir dalībvalstu gāzes apgādes tirgu liberalizācija, samazinot gāzes monopolistu lomu un ļaujot patērētājam izvēlēties sev izdevīgāko dabasgāzes piegādātāju. Būtisks direktīvas ieviešanas instruments ir gāzes apgādes tīklu nodalīšana no piegādes kompāniju struktūras. Latvija gāzes tirgus liberalizāciju ir atlikusi līdz 2014.gadam, taču līdz 2017.gadam ir spēkā 1997.gadā slēgtais LG privatizācijas līgums, kurā LG noteiktas ekskluzīvas tiesības uz gāzes pirkšanu, gāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un pārdošanu.