Eksperti: ieilgušais sals apdraud ziemāju dzīvotspēju  (5)

Kā norādīja graudkopības kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandis Bēča, Kurzemes pusē ziemāju attīstību apdraud pārāk mazais sniega daudzums.

"Mūsu pusē vietām ziemāju dzīvotspēja ir ar lielu jautājumu un graudaugu ziemošanas apstākļi ir tālu no ideālā. Tam par iemeslu ir ilgstošs sals un trūkstošā sniega sega. Pilnībā sekas varēsim apzināt tikai pēc sniega nokušanas un tad apzināt reālos zaudējumus," sacīja Bēča.

Arī graudkopības kooperatīva "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" vadītājs Indulis Jansons atzina, ka sējumiem kaitē pārāk lielais aukstums.

"Lai gan izmantojam piemērotas šķirnes, kopumā pavasara sākums ir pārāk auksts. Vidzemes laukos lielākoties ziemāji ārēji ir labā stāvoklī, jo tos sargā sniega sega. Tomēr tas nenozīmē, ka zem sniega viss ir "dzīvs", jo vietām zeme tā arī nav sasalusi. Gaidām, kad sniegs nokusīs, tad arī redzēsim, kas īsti notiek," sacīja Jansons.

Tikmēr sēklu audzēšanas kompānijas "Syngenta" agronome Ingrīda Grantiņa sacīja, ka patlaban ziemāju attīstībai izšķirošais ir temperatūru svārstības.

"Nevar būt priecīgi to lauku saimnieki, kur sniega sega patlaban ir pieticīga, tur draud izsalšana. Patlaban graudaugu veģetācija nav sākusies, tas notiks, kad būs plus pieci vai seši grādi, bet rapsim vajag plus septiņus grādus. Galvenais, lai nebūtu krasu temperatūras svārstību, kad dienā lauks iesilst, bet naktī to piemeklē kailsals," sacīja Grantiņa.

Viņa arī atzina, ka šis marta sākums nav tipisks un patlaban ziemāju "izdzīvošanas" prognozes izteikt vēl par agru.

"Saimniekiem neko nevaram ieteikt, vienkārši jāgaida un jāskatās, kas notiks tuvākajās nedēļās. Tad sāksies aktīva veģetācija, būs jāķeras pie mēslošanas un attiecīgajiem lauku darbiem, un tad arī varēsim pamazām prognozēt, kas šogad varētu būt ar ražām," sacīja agronome.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju ziemāju sējumu platības 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 67 800 hektāriem jeb 27,9%, tai skaitā ziemas kviešu - par 57 100 hektāriem jeb 28,4%, rudzu - par 8600 hektāriem jeb 30,7%. Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē iegūtā graudu kopējā raža sasniedza 2,1 miljonu tonnu, iepriekšējā gada rādītājus pārsniedzot par 50,5% jeb 712 500 tonnām. Savukārt graudaugu ražība pieauga līdz 37 centneriem no viena hektāra.