Raidījums: 'Liepājas Metalurgs' lūgs valdībai 57,6 miljonus  (119)

Nākamnedēļ valdībai vajadzēs skatīt Liepājas metalurga audita rezultātus. Reizē ar tiem uz ministru galda nonāks arī uzņēmuma priekšlikumi glābšanai no bankrota. Rūpnīca prasa, lai valsts atlaiž elektrības rēķinus, piešķirt jaunas garantijas, kā arī maksā aizdevumu itāļu bankai uzņēmuma vietā. Cita starpā ir prasība valstij izbeigt kriminālprocesu, ko policija ierosinājusi pēc līdzīpašnieka Kirova Lipmana iesnieguma.

Pirms nedēļas, iepazīstoties ar situāciju uzņēmumā, Finanšu ministrija atklājusi, ka uzņēmuma padomē esošie īpašnieki dzīvojuši ar milzu algām, ar vieglu roku ņēmuši kredītus un iesaistījušies aizdomīgos darījumos.

"Nekā personīga" norāda, ka uzņēmuma vadība no valdības milzīgos atalgojumus slēpusi, baidoties, ka tas negatīvi ietekmēs iespēju saņemt palīdzību.

Atklāts, ka 2010. gadā uzņēmuma padomes priekšsēdētājam Sergejam Zaharjinam mēnesī maksāti 14 300 lati, viņa vietniekam Aleksejam Zaharjinam 13 300 lati. Valdes loceklis Iļja Segals mēnesī saņēmis 14 300 latus, galvenā ekonomiste Benita Imbovica – 10 000. Savukārt valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjebs un izpilddirektors Leons Ptičkins saņēmis 6000 katrs. 2011. un 2012.gadā šīs algas pakāpeniski ir samazinātas.

2010. gadā uzņēmums sācis sadarboties ar starpniekiem metāllūžņu iepirkšanā un produkcijas pārdošanā. Lielākais starpnieks - firma "Metal Group Ltd." – "Liepājas Metalurgam" piegādātos lūžņus iepircis no tiem pašiem piegādātājiem, ar kuriem iepriekš sadarbojās pats "Liepājas Metalurgs", vēsta raidījums.

Izmantots arī kāds Kipras ofšors ("Scanalloys Limited"), kura pārstāvis ir Latvijas pilsonis Radiks Nosirevs. Metāllūžņi iepirkti no Lietuvas uzņēmuma ("Torlina"UAB), kura īpašnieki ir arestēti par metāla kontrabandu uz Poliju.

Par šīm shēmām policijai ziņoja viens no "Liepājas Metalurga" īpašniekiem Kirovs Lipmans, kurš uzskata, ka, izmantojot starpniekfirmas, uzņēmuma vadība iepirkusi metāllūžņus par paaugstinātām cenām un starpību piesavinājusies.

Pēc šī iesnieguma saņemšanas Ekonomikas policija uzsāka kriminālprocesu. Šobrīd "Liepājas Metalurga" valdībai pieprasījusi šo procesu izbeigt. Britu firma "Stemcor UK Ltd." it kā esot solījusi uzņēmumam 20 miljonu avansu par izgatavoto metāla produkciju. Taču ar metalurgu nesadarbošoties, ja tas būs iesaistīts kriminālprocesā.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis gan norāda, ka izbeigt kriminālprocesu pēc kāda pasūtījuma neļauj Kriminālprocesa likums.

Pastāv aizdomas, ka "Liepājas Metalurgs" ir iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmās caur Polijas firmām, kurām pārdod gatavos metālizstrādājumus. To, ka "Liepājas Metalurga" sadarbības partneri tiek turēti aizdomās par krāpniecību, apliecinot Polijas nodokļu administrācija. Piemēram, viens no šiem uzņēmumiem deklarējis, ka nodarbojas nevis ar metāla, bet gan ar apģērbu tirdzniecību.

Aprīlī "Liepājas Metalurgam" jāatdod 4 miljonu lati latu Itālijas bankai "Unicredit". Uzņēmums esot lūdzis bankai maksājuma atlikšanu, taču itāļi pateikuši nē. Turklāt saskaņā ar līgumu banka jebkurā brīdī var pieprasīt visu 51 miljonu atgriešanu, ja rodas citi parādi. Un tādi piemēri ir.

Uzņēmums ir kavējis 22 miljonus latu lielās kredītlīnijas atmaksu "SEB" un "Citadele" bankai. Tā kā itāļu kredītu ir garantējusi Latvijas valsts, ir iespējams ass 51 miljonu cirtiens budžetā.

Uzņēmumam neveicas sarunas ar "Latvenergo", kuram parādā ir 8 miljonus. No energokoncerna saņemta prasība tos samaksāt līdz 28.martam, pretējā gadījumā pret metalurgu tiesā tikšot iesniegts maksātnespējas pieprasījums.

Vēl jāpieskaita 13 miljonu parāds metāla iepircējam "Stemcor" un dažādas summas vietējiem uzņēmumiem. Kopējie parādi 104 miljoni. Pret metalurga meitasuzņēmumu Liepājas osta LM prasību tiesā par 11 miljonu piedziņu vērsis Valsts ieņēmumu dienests. Spriedumu pasludinās aprīlī. Iztrūkums uz gada beigām varētu būt 96 miljoni latu.

Metalurga sagatavotais glābšanas plāns paredz atlikt parādu atdošanu un palielināt valsts garantijas. Rūpnīca no valsts prasa atļauju pagaidām nemaksāt "Latvenergo" 17 miljonus, palīdzēt samaksāt itāļu bankai "UniCredit" 11 miljonus, kā arī izsniegt valsts garantijas par vēl 18 miljoniem latu. Metalurgs arī ierosina aizliegt metāllūžņu izvešanu no valsts, lai tie par lētu cenu nonāktu tikai Liepājā.