Audita ziņojums par 'Liepājas metalurgu': valstij jau aprīlī var nākties maksāt 8 miljonus latu  (295)

LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī – par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Finanšu ministrija paziņojumā medijiem uzsver, ka ne FM, nedz Ekonomikas ministrija galvojuma izsniegšanu "Liepājas metalurgs" nebija plānojusi. "Likumprojekts par valsts budžetu 2009. gadam, kas tika iesniegts Saeimā, paredzēja valsts galvojumus tikai studiju un studējošo kreditēšanas īstenošanai. Savukārt Saeimas deputāti Aigars Kalvītis, Valerijs Agešins, Aija Barča, Andris Bērziņš, Pēteris Hanka, Jānis Lagzdiņš, Uldis Grava izskatīšanai 2. lasījumā iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojektu, paredzot valsts galvojumu par AS "Liepājas metalurgs" saistībām," norāda ministrija.

Tomēr portāla "Delfi" un aģentūras LETA arhīvs liecina, ka valdība 2008.gada 8.novembrī atbalstījusi "Liepājas metalurga" lūgumu pēc valsts galvojuma 112 miljonu latu liela aizņēmuma ņemšanai. Neviena ministrija pret to nav iebildusi.

Par šo FM atbildes portālam "Delfi" vēl nav sniedzis, vien uzsverot, ka galvojuma izsniegšana "Liepājas metalurgam" bija politiski iniciēta.

Auditoru ziņojumā gan secināts: saskaņā ar biznesa plānu, pamatojoties uz kuru valsts savulaik galvoja "Liepājas Metalurgam" kredītu, prognozētā pamatdarbības peļņa pirms procentiem, nodokļiem un nolietojuma 2010.gadā bija 56,9 miljoni latu, taču starpība starp prognozēto un faktisko peļņu sasniedza 31,1 miljonu latu. Tas izskaidrojams ar materiālu cenas starpības samazinājumu (20,5 miljonu latu ietekme), novirzēm no darbaspēka izmaksu prognozēm (9,4 miljoni latu) un energoresursu izmaksām (8 miljoni latu).

Lai gan saskaņā ar biznesa plānu, pēc modernizācijas darbinieku skaitam bija jāsamazinās par 265 cilvēkiem, faktiski no 2011.gada ražošanas darbinieku skaits ir pieaudzis. Savukārt elektroenerģijas tarifs pērn bija par 30% lielāks nekā prognozes 2012.gadam, lielāko daļu no tarifa pieauguma veidoja tā dēvētā "zaļā komponente", secināts ziņojumā.

Valsts galvoja 60,2 miljonu latu lielu aizņēmumu, pašlaik aizņēmuma atlikusī summa ir nedaudz lielāka par 51 miljonu latu. LM ir ieķīlājis vairākus savus īpašumus, un aprēķinātā ķīlas vērtība ir 108 miljoni latu, taču auditori pauž bažas, ka ķīlas vērtība aprēķināta nekorekti un tās patiesā vērtība varētu būt zemāka. Kopumā 2009.gadā izstrādātais biznesa plāns nav piepildīts, turklāt LM nav pildījis valsts galvojuma līguma nosacījumus, piemēram, nav savlaicīgi iesniedzis 2010.gada revidēto finanšu pārskatu, secina auditori.

Auditori arī secinājuši, ka uzņēmumā nepastāv korporatīva pārvaldība, pastāv akcionāru strīdu problēmas, lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins iesaistās visos uzņēmuma pārvaldības jautājumos, kas radot bažas par visu akcionāru interešu ievērošanu. Kopumā uzņēmuma biznesa modelis nav caurspīdīgs, taču krāpniecība nav konstatēta, pausts ziņojumā. Valsts galvotais kredīts no "UniCredit S.p.A." izmantots atbilstoši mērķim – uzņēmuma modernizācijai, un "Liepājas Metalurgs" norēķinājās ar piegādātājiem.

Auditori arī secina, ka "Liepājas metalurgs" ir tuvu maksātnespējai, tam ir būtiskas likviditātes problēmas, tas ir saņēmis brīdinājuma vēstules no vairākiem kreditoriem, tai skaitā no "Latvenergo", ar kuru LM nenorēķinās par "zaļo komponenti". "Latvenergo" devis LM laiku līdz 28.martam, ja līdz tam laikam nebūs samaksāti visi parādi, energokoncerns var pieteikt LM maksātnespēju un pat atslēgt elektrības padevi. Otrdien "Latvenergo" portālam "Delfi" vien norādīja, ka pašlaik notiek sarunas ar AS "Liepājas metalurgs" un tā kreditoriem, un pašlaik komentārus nesniedz.

Auditori brīdina - ja nemanīsies situācija tirgū, vai LM nepanāks vienošanos ar kreditoriem, uzņēmums nespēs pildīt savas saistības jau aprīlī.

Jau kopš pagājušā gada nogales LM nepilda saistības pret "SEB banka" un "Citadele", savukārt valsts galvotā "UniCredit" līguma nosacījumi paredz, ka nespēja pildīt saistības pret citiem kreditoriem ļauj "UniCredit" prasīt daļēju vai pilnīgu sava kredīta pirmstermiņa atmaksu, secināts auditā.

Pērnā gada beigās LM parādsaistības bija 103,6 miljoni latu, no tiem "UniCredit" aizņēmuma atlikums bija 51,7 miljoni, "SEB bankas" un "Citadeles" kredītlīnijas - kopā 22,4 miljoni latu. Pagājušā gada beigās LM vairāk nekā 30 dienas ir kavējis dažādus parādus kopsummā par 22,4 miljoniem latu.

Ziņojumā norādīts, ka jau šobrīd LM vadība var pagarināt "SEB bankas" un "Citadeles" kredītlīnijas, samazināt naudas aprites ciklu no 45 līdz 30 dienām, kā arī meklēt potenciālo investoru.

Naudas iztrūkuma mazināšanai, LM vadība sagaida arī valsts palīdzību, kas kopumā mazinātu naudas trūkumu par 38,8 miljoniem latu. LM vēlas palīdzību, lai vienotos ar "Latvenergo" par parāda atmaksas atlikšanu (8,2 miljoni latu), bet tas būtu atkarīgs no sarunām ar energokoncernu, norādīts ziņojumā. Savukārt atcelt "zaļo komponenti", kas ļautu LM ietaupīt 7,7 miljonus latu, pēc auditoru domām nav iespējams, jo tas būtu netaisnīgs atbalsts vienam uzņēmumam. Tāpat LM vēlas, lai valsts noteiktu metāllūžņu eksporta aizliegumu uz trešajam valstīm, taču to regulē ES kopējā politika un šāda vienpusējā Latvijas rīcība nav iespējama.

LM arī sagaida no valsts iespēju samaksāt galvotā "UniCredit" aizdevuma nākamo maksājumu – 8,6 miljonus latu, tam gan būtu jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja, jo atbalstu atsevišķiem tērauda nozares uzņēmumiem nepieļauj ES normatīvi. Līdz šim gan uzņēmums ievērojis saistības pret "UniCredit", bet ir bažas, ka tas nespēs 30.aprīlī segt kārtējo maksājumu, un tas būs jādara valstij kā kredīta galvotājam.

FM esot jau pērn norādījusi, ka LM būtu jāsāk sarunas ar "UniCredit" par galvotā kredīta restrukturizāciju, tomēr sarunas uzņēmums uzsācis vien šī gada februārī, un auditori šaubās, vai līdz 30.aprīlim būs panākta kāda vienošanās.

Turklāt auditori norāda, ka pašlaik situācijas uzlabošanai LM pārsvarā piedāvā atlikt kredītu maksājumus, kas var novest pie problēmām pēc 2013.gada beigām, ja uzņēmuma situācija kardināli neuzlabosies. Tāpēc ziņojumā ieteikts sagatavot restrukturizācijas plānu. Taču auditori tomēr iesaka LM steidzami vienoties ar kreditoriem, lai neiestātos maksātnespēja, un apzināt iespējas piesaistīt papildu investoru.

Tāpat auditori iesaka pārdot ar "Metalurga" pamatdarbību nesaistītos aktīvus, optimizēt administrācijas izmaksas, samazināt vai pilnībā atcelt ar pamatdarbību nesaistītās izmaksas.

Pēdējos divus gadus LM bijis 13.lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma, dodot 0,7% no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības. Uzņēmums ir arī otrs lielākais elektroenerģijas patērētājs Baltijā, tās patērē 5% no "Latvenergo" pārdošanas apjoma. Uzņēmums ir 22.lielākais nodokļu maksātājs, pērn tas samaksājis 9,4 miljonus latu nodokļu, kas ir 0,22% no visiem iekasētajiem nodokļiem.

Uzņēmuma maksājumi Liepājas budžetā bija līdzvērtīgi pilsētas gada tēriņiem sociālajiem pabalstiem (2,5 miljoni latu) un visu iestāžu komunālajiem maksājumiem (1,4 miljoni latu). Uzņēmums nodarbina 6% ekonomiski aktīvo liepājnieku, bet tieši un netieši saistīti – 39% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Uzņēmuma darbības pārtraukšanas vai sašaurināšanas ietekme uz tautsaimniecību var sasniegt 1,2 līdz pat 1,5% no IKP.

Tikmēr FM atsaucas uz 2008.gada 14. novembra Saeimas sēdes stenogrammu, kur tika norādīts, ka valsts galvojums par "Liepājas metalurgs" saistībām ir nepieciešams, lai tas paliktu no visiem privātajiem uzņēmumiem kā vislielākais nodokļu maksātājs, kurš eksportē 90% no saražotās produkcijas, kā rezultātā ieguvēji būs visi Latvijas pilsoņi.

FM arī norāda, ka viens no valsts galvojuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem ir nozares ministrijas atzinums, kurā raksturota projekta tautsaimnieciskā nozīme, izteikts pamatojums projekta īstenošanai un galvojuma sniegšanai, kā arī sniegta informācija par nozares ministrijas politiku projekta īstenošanas atbalstam. Tolaik Finanšu ministrija bija saņēmusi Ekonomikas ministrijas vēstuli par "Liepājas metalurgs" nozīmi Latvijas tautsaimniecībā.

FM arī uzsver, ka izsniegtā galvojuma uzraudzība notika saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līdz šim "Liepājas metalurgs" ir izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem. Valsts interešu aizsardzību nākotnē nodrošina valsts galvotā aizdevuma ķīlas, ko, uzsākot piedziņu, nepieciešamības gadījumā, varētu realizēt, uzsver FM.

"Valsts Kase veic uzņēmuma darbības monitoringu sava pilnvarojuma robežās, kas nekādā gadījumā neietver tiesības iejaukties uzņēmuma saimnieciskajā darbībā vai valdes stratēģiskajos vai finanšu lēmumos. Saskaņā ar Komerclikumu "Liepājas metalurgs" padomei kā sabiedrības pārraudzības institūcijai, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā, ir jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem. Padomes tiesības, uzraugot valdes darbību, nosaka Komerclikuma 293. pants," paziņojumā medijiem uzsver FM.