Valdība vēl nesaka 'jā' 'Liepājas Metalurga' glābšanai  (204)

Finanšu ministrs pēc vairāku stundu garās sēdes uzsvēra, ka valdība uzklausīja auditorus, uzņēmuma divus lielākos akcionārus, Valsts kasi, Liepājas mēru. "Ir skaidrs, ka uzņēmumam nav nopietna biznesa plāna. Šādos apstākļos ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu risinājumu. Pašreizējā situācija ir tāda, ka ja akcionāri neiesaistīsies nopietnāk, tad nekāda valsts atbalsta nebūs," sacīja Vilks.

Vilks norādīja, ka otrdien nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti. Valdības pārstāvji uzsver, ka iespējamā valsts palīdzība nu esot atkarīga no uzņēmuma akcionāru vēlmes patiešām nopietni sadarboties un iesaistīties uzņēmuma glābšanā.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) apliecināja, ka: "ir izveidots kreditoru klubs, kas kopā ar uzņēmuma vadību meklē risinājumus. Ir svarīgs īstermiņa risinājums – likviditātes vadība, kas attiecas uz konkrētām finanšu plūsmām, gan ilgtermiņa, tas ir izveidot biznesa plānu, kas skaidri parādītu kā tiek nodrošināta uzņēmuma finansiālā stabilitāte. Tomēr svarīgāk par valdības rīcību ir pašu akcionāru rīcība, vai ir izveidots biznesa plāns".

Portāla "Delfi" rīcībā esošais, valdības sēdē izskatītais ziņojums par situāciju uzņēmumā liecina, ka sākotnējo "Liepājas metalurga" projektu par iespējamajiem risinājumiem paredzēts iesniegt informācijai valdībā līdz 16.aprīlim.

Savukārt Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņs norādīja, ka iespējamais risinājums varētu būt kredīta restrukturizācija, bet tikai pie nosacījumiem, kad nopietni iesaistās akcionāri. Āboliņš arī sacīja, ka jau ir panākta vienošanās ar uzņēmuma kreditoriem - "SEB banku, "Citadeles banku" un "Latvenergo" par "Liepājas metalurga" finanšu problēmu risināšanu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce papildināja, ka valsts vienam uzņēmuma - "Liepājas metalurgam" - nedos elektroenerģijas atlaidi, tas nebūtu godīgi pret citiem uzņēmumiem.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans žurnālistiem otrdien uzsvēra, ka vienīgā iespēja, kā glābt "Liepājas metalurgu" ir nomainīt visu tā vadību, vēl pirms lemšanas par iespējamu valsts palīdzību. Citas iespējas vairs neesot. Lipmans arī apliecināja, ka būtu gatavs uzņemties uzņēmuma vadību – "ja valstij vajag, viņš esot gatavs palīdzēt".

Tāpat Lipmans arī bažījās par nesen veiktā audita "Liepājs metalurgā" kvalitāti, jo trīs nedēļās tik milzīga uzņēmuma finanšu situāciju neesot iespējams objektīvi izvērtēt.

"Vispār neesmu apmierināts, ka valsts galvojums uzņēmumam tika piešķirts bez aprunāšanās ar galvenajiem akcionāriem, tas liecina vai nu par korupciju, vai noziegumu. Ja valsts vēl grib zaudēt naudu, tad lai tagad piešķir vēl kādu atbalstu "Liepājas metalurgam",sarunas noslēgumā ar žurnālistiem uzsvēra Lipmans.

Savukārt uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins žurnālistiem vien apliecināja, ka situācija uzņēmumā tiekot rūpīgi analizēta katru dienu un "Liepājas metalurgs" joprojām cer uz valdības atbalstu. Zaharjins arī paziņoja, ka nav redzējis valdības cietu apņemšanos pieņemt drosmīgus un neordinārus lēmumus uzņēmuma atbalstam.

"Var jau strādāt, kā mūsu biznesa plānā rakstīts, taču skaitļi šajā plānā katru dienu mainās, tāpēc par atbalstu jālemj pēc iespējas ātrāk," minēja kompānijas lielākais akcionārs.

Zaharjins arī atklāja, ka vēlētos, lai tiktu izveidots "kreditoru klubs", kurā būtu gan "Latvenergo", gan Valsts kase, arī "Liepājas metalurgam" tur būtu jāpiedalās ar balsstiesībām. Zaharjins vēl piebilda, ka viņa nostāja sakrītot ar pilsētas mēra domām.

Tas, ka starp abiem kungiem valda saspīlētas attiecības, bija dzirdams arī aiz valdības slēgtās sēdes durvīm, jo diskusiju karstumā Lipmans bieži paaugstināja balss tembru.

Jau ziņots, ka "Liepājas Metalurga" (LM) naudas iztrūkums šogad var sasniegt pat 96,1 miljonu latu, un, nevienojoties ar lielākajiem kreditoriem, rūpniecības flagmanis jau drīzumā var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa. Uzņēmuma biznesa plāns, pamatojoties uz kuru sniegts valsts galvojums aizņēmumam "UniCredit", nav izpildīts, bet maksātnespējas gadījumā valstij aprīlī nāksies samaksāt 8 miljonu latu kārtējo maksājumu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM. Galvojuma nosacījumu izpildi uzraudzīja Finanšu ministrija, kura tagad norāda, ka jau pērnā gada nogalē aicinājusi pārstrukturizēt "UniCredit" aizņēmumu. Taču auditoru ziņojumā nekāda cita rīcība no FM puses netiek pieminēta.

LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Finanšu ministrija paziņojumā medijiem uzsver, ka ne FM, nedz Ekonomikas ministrija galvojuma izsniegšanu "Liepājas metalurgs" nebija plānojusi. "Likumprojekts par valsts budžetu 2009. gadam, kas tika iesniegts Saeimā, paredzēja valsts galvojumus tikai studiju un studējošo kreditēšanas īstenošanai. Savukārt Saeimas deputāti A.Kalvītis, V.Agešins, A.Barča, A.Bērziņš, P.Hanka, J.Lagzdiņš, U.Grava izskatīšanai 2. lasījumā iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojektu, paredzot valsts galvojumu par AS "Liepājas metalurgs" saistībām," norāda ministrija.

Tomēr portāla "Delfi" un aģentūras LETA arhīvs liecina, ka valdība 2008.gada 8.novembrī atbalstījusi "Liepājas metalurga" lūgumu pēc valsts galvojuma 112 miljonu latu liela aizņēmuma ņemšanai. Neviena ministrija pret to nav iebildusi. Jau ziņots, ka biržas "NASDAQ OMX Riga" valde pirmdien nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību ar AS "Liepājas metalurgs" akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Februārī finanšu ministrs Andris Vilks (V) panāca vienošanos ar LM vadību par sadarbību uzņēmuma padziļināta audita veikšanā un uzņēmuma tālākas darbības kontrolē. Izvērtējot situāciju, valdība nolēma piesaistīt auditorkompāniju, kas veiks uzņēmuma padziļinātu finanšu analīzi.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).

Jau vēstīts, ka LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē uzsvēra, ka gaidāmā elektrības sadārdzināšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ nolemts Latvijas energokompānijai "Latvenergo" vairs nemaksāt OIK maksājumus.

"Valdē mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt atmaksāt OIK daļu. Tas ir nesmuks lēmums, bet mums nav citas izvēles, kamēr šai problēmai nav risinājuma," teica Terentjevs un norādīja, ka tik straujš OIK kāpums uzņēmumu ved uz bankrotu.

Kompānija arī izplatīja paziņojumu, ka gaida valdības ātru un precīzu rīcību, kas dotu iespēju saglabāt modernizācijas gaitā būtiski paaugstināto uzņēmuma konkurētspēju. 

Pērn LM apgrozījums sasniedza apmēram 300 miljonus latu.