SPRK piedāvā valdībai rīcību OIK un elektrības cenas mazināšanai  (31)

SPRK uzskata, ka OIK samazināšanai ir jasamazina valsts noteikto atbalstu un šī atbalsta veidus dažādiem elektroenerģijas ražotājiem, nevis tikai pārveidot maksājumu sistēmu. "Lai panāktu OIK samazinājumu, vadībai ir jālemj par būtiskām izmaiņām pašreiz noteiktajos atbalsta mehānismos, un tāpēc jādemonstrē ne tikai politiskā griba, bet arī reāla rīcībspēja," uzsver SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Aniņš.

Regulatora priekšlikumi attiecas gan uz visu veidu elektroenerģijas ražotājiem, gan uz iespējamām izmaiņām nodokļu politikā.

SPRK piedāvā pārskatīt atbalstāmajiem ražotājiem noteiktās cenu veidošanas formulas, un tās veidot no diviem saskaitāmajiem – cenas mainīgās daļas, kas atkarīga no mainīgajām izmaksām, un cenas pastāvīgās daļas, kas atkarīga no elektrostacijas veida un jaudas.

Tāpat regulators rosina atcelt piesaisti dabas gāzes cenām, tā var tikt saglabāta tikai tām elektrostacijām, kas izmanto dabas gāzi, un stimulēt ražošanas efektivitāti un atbalstu attiecināt tikai uz investīciju atgūšanas periodu - cenas pastāvīgās daļas saskaitāmā koeficienti jāizvēlas tā, lai pie optimālas jaudas izmantošanas, investīcijas būtu atgūstamas noteiktā laikā ar saprātīgu atdeves likmi.

Piedāvāts arī paredzēt atbalsta samazināšanu, ja elektrostacijas projekts ir saņēmis vai saņems investīciju atbalstu citu atbalsta programmu ietvaros, piemēram, no ES fondiem.

Vēl viens priekšlikums paredz noteikt būtisku atbalsta samazinājumu koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem modificējot formulas gan enerģijas, gan jaudas komponentei tā, lai samazinātu saņemto atbalsta apjomu. To var panākt, jaudas komponentes noteikšanā izmantojot ražošanas alternatīvas etalonu - efektīvas gāzes kombinētā cikla kondensācijas elektrostacijas pastāvīgajām izmaksām, komponentes lielumu nosakot atkarībā no uzstādītās jaudas – jo lielāka jauda, jo mazāka jaudas komponente, kā arī jaudas komponentes noteikšanas formulā iestrādājot mehānismu, kas stimulē elektrostacijas īpašnieku, pārdot elektroenerģiju tirgū, lai atgūtu ne tikai mainīgās, bet arī pastāvīgās izmaksas, un tādējādi nepieļaujot, ka pie labvēlīgiem tirgus apstākļiem pastāvīgās izmaksas tiku atgūtas lielākā apmērā nekā nepieciešams.

Regulators rosina arī izmaiņas nodokļu politikā, akcīzes nodokli dabasgāzei nenosakot lielākā apmērā, kā to paredz ES direktīva, un tādējādi samazināt gan nodokļa likmi, gan apliekamo bāzi.

"Šo priekšlikumu būtība ir pārstrādāt valdības noteiktās atbalsta aprēķina formulas tā, lai tiktu panākts reāls OIK samazinājums un vienlaikus tiktu līdzsvarotas elektrostaciju īpašnieka un elektroenerģijas lietotāja intereses - ražošanai nelabvēlīgos tirgus apstākļos īpašnieks spētu atgūt vismaz daļu no pastāvīgajām izmaksām, bet labvēlīgos apstākļos ievērojami samazinātos slogs elektroenerģijas lietotājiem," skaidro Aniņš. "Tādēļ ceram, ka mūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā, sagatavojot darba grupas ziņojumu, kas tiks virzīts izskatīšanai valdībā."

Regulators ir vērsis arī Ekonomikas ministrijas (EM) uzmanību uz faktu, ka lielāko koģenerācijas elektrostaciju īpašnieks ir valsts un, attiecīgi, uz šo elektrostaciju izmaksām nozīmīgu iespaidu atstāj valsts politika attiecībā uz atdevi no kapitāla un dividendēm. Nemainot šo politiku, sarūk iespēja nodrošināt nozīmīgu OIK samazinājumu.

Pašreiz regulatora rīcībā esošā informācija liecina, ka ziņojuma projektā SPRK priekšlikumi ir guvuši daļēju atspoguļojumu, paliekot nekonkrētā un nesaistošā formā vai arī vispār bez tālākas darbības plānojuma. SPRK šobrīd līdzīgi kā pakalpojumu lietotāji un komersanti gaida EM skaidru turpmāko rīcību OIK mazināšanā.

SPRK videoprezentācija: Kas ir OIK

Jau ziņots, ka OIK par iepriekšējā gadā elektroenerģijas iepirkumu stāsies spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Kopējais OIK apmērs būs 0,0189 lati par kilovatstundu (Ls/kWh) jeb 1,89 santīmi/kWh - OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā ir 0,0133 Ls/kWh jeb 1,33 santīmi/kWh, bet OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir 0,0056 Ls/kWh jeb 0,56 santīmi/kWh.

Tā kā pastāvīgi pieaug valsts noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjoms, pieaug arī OIK. Četru gadu laikā - no 2009. līdz 2012.gadam – kopējais OIK apmērs pieauga no 0,79 santīmiem/kWh līdz 1,23 santīmiem/kWh. Pēdējos trijos gados izmaiņas ir bijušas salīdzinoši nelielas – no 2010.gada aprīļa OIK bija 1,15 santīmi/kWh, no 2011.gada aprīļa – 1,17 santīmi/kWh, bet no 2012.gada aprīļa – 1,23 santīmi/kWh.

Latvijā OIK atbalsts ar atjaunojamajiem resursiem un efektīvā koģenerācijā saražotai elektroenerģijai, līdzīgi kā citur Eiropā, tika ieviests 2008.gadā. Ņemot vērā augošo elektroenerģijas patēriņu Latvijā, OIK atbalsta arī valsts energoapgādes drošumu, tā kā bez atbalsta koģenerācijas stacijām Latvija, līdzīgi kā Lietuva, nonāktu elektroenerģijas importa atkarībā. Papildus elektroenerģijai TEC nodrošina elektroapgādes drošumu, ko nespēj nodrošināt neviena no pārējām atbalstītām elektrostacijām.

OIK atspoguļo publiskā tirgotāja iepriekšējā gada izmaksas, ko veido starpība starp iepirkuma tarifiem un vidējo elektroenerģijas tirgus cenu saistīto lietotāju apgādei. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam obligātā iepirkuma izmaksas no šīm stacijām kompensē visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, bet šo izmaksu attiecināšanas metodiku nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kurai AS "Latvenergo" ir iesniegusi nepieciešamos aprēķinus par obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas apjomiem un izmaksām 2012. gadā.

OIK mainās ik gadu, to apstiprina SPRK. Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros piešķir Ekonomikas ministrija. Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai un cenu noteikšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi; tie nosaka arī elektroenerģijas iepirkuma cenu. Tā ir diferencēta atkarībā no resursu un elektrostacijas veida.