Prezidents: valsts iesaiste 'Liepājas metalurga' glābšanā var novest pie jaunas konsolidācijas  (241)

Valsts iesaistīšanās "Liepājas metalurgs" glābšanā var novest pie nākamās konsolidācijas, nevis valsts attīstības, bažījās prezidents.

"No valsts puses, ar valsti es šajā gadījumā uzskatu visus nodokļu maksātājus, ir ieguldīts daudz par daudz, salīdzinot ar īpašnieku ieguldījumu," sacīja Bērziņš. Kā piemēru prezidents minēja ar itāļu banku noslēgto kredīta līgumu, kurā valsts "garantē pilnīgi visu". "Labākajā gadījumā tā ir nesaprātīga rīcība bijusi, " noslēgtā līguma noteikumus LNT komentēja Bērziņš, uzsverot, ka valsts šinī gadījumā ir palikusi kā vienīgais atbildētājs.

Prezidents uzskata, ka uzņēmuma glābšana ir tā īpašnieku rokās. Jautāts, vai pat tad, ja uzņēmuma bankrota dēļ cilvēki zaudēs darbu, prezidents atbildēja: "Valsts vairāk riskēt nedrīkst. Mēs nevaram mūžīgi visi finansēt privāto biznesu."

Šādu rīcību neatbalstot arī Eiropas Savienības noteikumi, bilda Bērziņš.

"Potenciālais risks ir tik augsts, ka var novest pie nākamās konsolidācijas, nevis pie Latvijas attīstības," risku valstij iesaistoties "Liepājas metalurga" glābšanā, komentēja Bērziņš.

Jau ziņots, ka "Liepājas Metalurga" (LM) naudas iztrūkums šogad var sasniegt pat 96,1 miljonu latu, un, nevienojoties ar lielākajiem kreditoriem, rūpniecības flagmanis jau drīzumā var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa. Uzņēmuma biznesa plāns, pamatojoties uz kuru sniegts valsts galvojums aizņēmumam "UniCredit", nav izpildīts, bet maksātnespējas gadījumā valstij aprīlī nāksies samaksāt 8 miljonu latu kārtējo maksājumu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM. Galvojuma nosacījumu izpildi uzraudzīja Finanšu ministrija, kura tagad norāda, ka jau pērnā gada nogalē aicinājusi pārstrukturizēt "UniCredit" aizņēmumu. Taču auditoru ziņojumā nekāda cita rīcība no FM puses netiek pieminēta.

LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Finanšu ministrija paziņojumā medijiem uzsver, ka ne FM, nedz Ekonomikas ministrija galvojuma izsniegšanu "Liepājas metalurgs" nebija plānojusi. "Likumprojekts par valsts budžetu 2009. gadam, kas tika iesniegts Saeimā, paredzēja valsts galvojumus tikai studiju un studējošo kreditēšanas īstenošanai. Savukārt Saeimas deputāti A.Kalvītis, V.Agešins, A.Barča, A.Bērziņš, P.Hanka, J.Lagzdiņš, U.Grava izskatīšanai 2. lasījumā iesniedza priekšlikumu papildināt likumprojektu, paredzot valsts galvojumu par AS "Liepājas metalurgs" saistībām," norāda ministrija.

Tomēr portāla "Delfi" un aģentūras LETA arhīvs liecina, ka valdība 2008.gada 8.novembrī atbalstījusi "Liepājas metalurga" lūgumu pēc valsts galvojuma 112 miljonu latu liela aizņēmuma ņemšanai. Neviena ministrija pret to nav iebildusi. Jau ziņots, ka biržas "NASDAQ OMX Riga" valde pirmdien nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību ar AS "Liepājas metalurgs" akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Februārī finanšu ministrs Andris Vilks (V) panāca vienošanos ar LM vadību par sadarbību uzņēmuma padziļināta audita veikšanā un uzņēmuma tālākas darbības kontrolē. Izvērtējot situāciju, valdība nolēma piesaistīt auditorkompāniju, kas veiks uzņēmuma padziļinātu finanšu analīzi.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).

Jau vēstīts, ka LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē uzsvēra, ka gaidāmā elektrības sadārdzināšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ nolemts Latvijas energokompānijai "Latvenergo" vairs nemaksāt OIK maksājumus.

"Valdē mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt atmaksāt OIK daļu. Tas ir nesmuks lēmums, bet mums nav citas izvēles, kamēr šai problēmai nav risinājuma," teica Terentjevs un norādīja, ka tik straujš OIK kāpums uzņēmumu ved uz bankrotu.

Kompānija arī izplatīja paziņojumu, ka gaida valdības ātru un precīzu rīcību, kas dotu iespēju saglabāt modernizācijas gaitā būtiski paaugstināto uzņēmuma konkurētspēju. 

Pērn LM apgrozījums sasniedza apmēram 300 miljonus latu.