"Arī patlaban tiek ražots jauns ritošais sastāvs Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļiem, tās gan ir motrises, nevis vilcieni. Pēdējo četru vagonu motrisi Krievijas dzelzceļam nodevām jau šogad. Šis projekts nav beidzies, un tiks ražotas arī citas jaunas motrises. Šī brīža situācija tirgū prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir tirgū, un pēckrīzes periodā ir salīdzinoši liels pieprasījums vilcienu modernizācijai un remontam, ko arī plānojam sākt tuvākajā laikā," sacīja Kamarūts.
Jautāts, ja Spānijas vilcienu ražotājs "Construcciones y Auxiliares de Ferrocarile" (CAF) tomēr nepiegādā vilcienus Latvijai, vai šī pasūtījuma neesamība var radīt problēmas RVR, Kamarūts sacīja, ka problēmas tas neradīs.
"Patlaban CAF ir tikai viena no iespējām, kas, protams, RVR situācijā būtu ļoti nozīmīga - ražot pasažieru vilcienus Latvijas tirgum," piebilda RVR valdes priekšsēdētājs.
RVR 2011.gadā cietusi 2,098 miljonu latu konsolidētos zaudējumus, un tie ir par 61% lielāki nekā 2010.gada konsolidētie zaudējumi, liecina "Firmas.lv" informācija.
RVR 2011.gadā strādāja ar 772 191 lata konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 68,4% mazāks nekā 2010.gadā, kad RVR konsolidētais apgrozījums bija 2,44 miljoni latu.
Jautāts, kā uzņēmums spēj izdzīvot ar šādiem finanšu rezultātiem, kādi ir 2012.gada rezultāti un kādas ir prognozes 2013.gadam, Kamarūts sacīja, ka patlaban RVR nopietni strādā pie jaunu pasūtījumu piesaistes, kas arī būtiski uzlabos 2013.gada un turpmāko gadu rezultātus.
"Patlaban notiek darbs pie 2012.gada pārskata, un tikko kā būs pieejami finanšu rezultāti, tā paziņosim tos. Visticamāk, tas notiks jūnijā. Uzņēmums pēdējos gados ir ļoti optimizējis izmaksas un arī saņēmis atbalstu no akcionāriem, kas arī ļāva pārdzīvot krīzes periodu," piebilda Kamarūts.
Viņš norādīja, ka patlaban uzņēmumam ir vairāki pasūtījumi, kuri tiek pildīti, kā arī vairāki nozīmīgi projekti pārrunu stadijā ar potenciāliem klientiem gan Eiropas Savienības (ES), gan arī NVS valstīs. Pārrunas notiek gan par jaunu, specifisku vilcienu projektēšanu un ražošanu, gan arī par ritošā sastāva modernizāciju. Domājams, ka pasūtījumu apjoms būs ievērojami lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, prognozē Kamarūts.
"Redzam iespējas, gan ES tirgū veicot modernizāciju un kapitālos remontus, gan būvējot specializētu sliežu transportu, gan arī NVS vai citu valstu tirgos, kur patlaban ekspluatē desmitiem tūkstošu RVR ražotu dīzeļvilcienu vai elektrovilcienu vagonu. Plānojam veikt specializēta sliežu transporta ražošanu un iepriekš RVR būvētā sliežu transporta modernizāciju. Pastāv iespējas veiksmīgam biznesam gan jau RVR apgūtos tirgos ar mūsu esošajiem klientiem, gan ir interese no uzņēmumiem, kuri tikai tagad sāka sadarbību ar RVR," uzskata Kamarūts.
Jau ziņots, ka marta vidū RVR akcionāru pilnsapulce iecēla uzņēmumam jaunu valdi, kurā darbojas Kamarūts un valdes locekļi Irina Rudzāte un Vācijas pilsonis Mihaels Krege.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
