Pēdējo mēnešu garumā notiek mērķtiecīga un, visticamāk, finansēta akcija AS "Liepājas metalurgs" darbības nomelnošanai, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.
"Atklāti izdomātos sižetus bez pierādījumiem, kas robežojas ar pastāvošajiem uzņēmējdarbības aizsardzības likumdošanas pārkāpumiem, mēs uzskatām par nomelnojošu kampaņu "Liepājas metalurgs" diskreditācijai," paziņojumā norāda uzņēmums.
LM ir pārliecināts, ka administratīvie un kriminālprocesi, iniciēti, lai destabilizētu vienu no lielākajiem ražotājiem ar augstu uzticamības un atklātības līmeni, uzņēmumu, kurš ir paveicis milzīgu darbu unikālas tehnoloģijas apguvē, reizi no reizes cieš fiasko. Mērķis tam esot viens - maksimāli iespaidot tos lēmumus, kas jāpieņem "Temīdai un valdībai", secina LM.
"Objektīvi un taisnības labā beidzot ir jāatzīst, ka metalurģija Eiropas Savienībā un visciešākā mērā ar to saistītā celtniecības nozare atrodas visdziļākajā krīzē. Tas ir neapstrīdami. Kā pierādījums kalpo Eiropas Parlamenta dotais uzdevums Eiropas Komisijai ne vēlāk kā šā gada jūnijā piedāvāt reālu nozares glābšanas plānu," uzsver uzņēmums.
Uzņēmums arī turpina paust cerību, ka Ministru Kabinets atradīs iespēju atbalstīt īslaicīgās grūtībās nonākušo uzņēmumu un tā 2300 darbiniekus rūpnīcā. Šo cilvēku darbs "Liepājas metalurgs" ļaujot nodrošināt gada apgrozījumu 430 miljoni eiro, eksporta apjomu 98% un 2012. gadā nodokļos samaksātos 9,4 miljonus latu.
Jau ziņots, ka "Liepājas Metalurga" (LM) naudas iztrūkums šogad var sasniegt pat 96,1 miljonu latu, un, nevienojoties ar lielākajiem kreditoriem, rūpniecības flagmanis jau drīzumā var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa. Uzņēmuma biznesa plāns, pamatojoties uz kuru sniegts valsts galvojums aizņēmumam "UniCredit", nav izpildīts, bet maksātnespējas gadījumā valstij aprīlī nāksies samaksāt 8 miljonu latu kārtējo maksājumu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM. Galvojuma nosacījumu izpildi uzraudzīja Finanšu ministrija, kura tagad norāda, ka jau pērnā gada nogalē aicinājusi pārstrukturizēt "UniCredit" aizņēmumu. Taču auditoru ziņojumā nekāda cita rīcība no FM puses netiek pieminēta.
LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).
Jau vēstīts, ka LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē uzsvēra, ka gaidāmā elektrības sadārdzināšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ nolemts Latvijas energokompānijai "Latvenergo" vairs nemaksāt OIK maksājumus.
"Valdē mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt atmaksāt OIK daļu. Tas ir nesmuks lēmums, bet mums nav citas izvēles, kamēr šai problēmai nav risinājuma," teica Terentjevs un norādīja, ka tik straujš OIK kāpums uzņēmumu ved uz bankrotu.
Kompānija arī izplatīja paziņojumu, ka gaida valdības ātru un precīzu rīcību, kas dotu iespēju saglabāt modernizācijas gaitā būtiski paaugstināto uzņēmuma konkurētspēju.
Pērn LM apgrozījums sasniedza apmēram 300 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
