Kots: 'Dienas' koncernam pērn bijuši lielāki zaudējumi nekā 2011.gadā  (16)

Kots gan neatklāja pērna gada zaudējumu apmēru, norādot, ka finanšu dati vēl tiekot auditēti, taču lika saprast, ka 2012.gada zaudējumi pārsniegs 2011.gada 1,449 miljonu latu zaudējumu apmēru.

"Pērnais gads izskatīsies ļoti slikti," teica Kots. "Lai runātu par skaitļiem, jāsagaida auditoru slēdziens. Bet zaudējumi būs lielāki."

Jaunais valdes priekšsēdētājs, kas teju visu darba mūžu nostrādājis televīzijā, solīja, ka ar stingru finanšu disciplīnu šogad iecerēts mazināt "Dienas" koncerna zaudējumus, bet tuvākajos gados ar šādu pieeju ir izredzes sasniegt "nulles" rezultātu un pat zināmu operacionālu peļņu.

"Mērķis ir ieviest stingru ceturkšņa un mēnešu vadību. Darīsim visu, lai mazinātu zaudējumus. Iespējams, ja būs bezcerīgs kāds projekts vai produkts, tad tas būs jāslēdz. 2013.gadā to nesasniegsim, bet divu trīs gadu laikā to varētu sasniegt, tas ir, nulles rezultātu," tā Kots.

"Peļņas vēl ilgi nebūs, jo ir kreditori, bet naudas plūsma, operacionāla peļņa, kur vairāk ieņemsim nekā tērēsim, ir iespējama," viņš sacīja.

Lai gan Kots AS "Diena" strādā tikai kopš janvāra sākuma, viņš ir sapratis, ka būs jāpārvar ilggadējus ieradumus tērēt naudu, neskatoties, kur un kā tā rodas.

"AS "Diena" ir diezgan senas iedibinātas tradīcijas redakcionālajā pusē nepietiekami skaitīt naudu, un tādēļ tika izdots vairāk, nekā to drīkstēja darīt," teica Kots un norādīja, ka "pirmais, kas jāpārkāpj koncernā "Diena", ir izpratne, ka nauda nerodas tāpat. Nauda ir jāpelna, it sevišķi komersantam, kuram nav nekādu valsts dotāciju. Sabiedriskajā medijā bija zināma stabilitāte, jo bija valsts budžeta dotācija. Komerciālam koncernam ir jāpelna nauda, un ar nopelnītās naudas daudzumu tiek veidoti dažādi produkti. Grūtākais uzdevums šajā gadā ir izveidot kopējo izpratni, ka nauda ir jāpelna. Situācija ir interesanta, izaicinoša."

Jaunais "Dienas" koncerna vadītājs atzina - viņš rēķinoties ar to, ka "Dienas" žurnālistiem un citiem grupas radošiem darbiniekiem būs jāskaidro finanšu disciplīnas nepieciešamība, arī ja citā kontekstā žurnālisti to labi saprot.

"Ja premjers Valdis Dombrovskis kopā ar finanšu ministru Andri Vilku paziņo, ka valstī ievieš fiskālo disciplīnu, tad visi žurnālisti un mediju telpa aplaudē un klanās. Ja Kots sabiedrisko mediju vadīja pēc tiem pašiem principiem, viņš bija slikts! Jo viņš ierobežoja žurnālistu darbu, vārda brīvību un visu ko citu! Bet "Dienā" darīšu tieši to pašu, proti, tērēsim tik, cik varam atļauties," viņš teica.

Lai gan Kots "Dienas" grupas vadībā strādā tikai neilgu laiku, finanšu disciplīnas ieviešanas darbi jau esot iesākti.

"Pirmais ir apskatīt visas izdevumu pozīcijas, kas ir pārlieku "apaugušas" un kuras lasītājs pat nepamana. To jau darām koncernā un atrodam pozīcijas, kuras varam mazināt. Saturs un kvalitāte no tā necietīs. Redakcijas sapulcēs esmu teicis, ka samazināšu visus citus izdevumus, lai saturs varētu attīstīties. Ja būs vēl krīze, tad tiks runāts ar redakcijas darbiniekiem par kaut kādām izmaiņām," Kots teica.

Kots dzimis 1967.gadā Rīgā. No 90.gadu sākuma viņš strādājis dažādos amatos Latvijas Televīzijā, tostarp kā ģenerāldirektora vietnieks, ģenerāldirektora vietas izpildītājs un no 2008.gada marta līdz 2012.gada decembrim kā LTV ģenerāldirektors. Par AS "Diena" valdes priekšsēdētāju Kots strādā no 2013.gada janvāra sākuma.

Avīze "Diena" dibināta 1990.gadā, 90.gadu gaitā pārdota zviedru "Bonnier" mediju koncernam, bet 2009.gadā kopā ar izdevniecību "Dienas Bizness" it kā pārdota britu Roulandu ģimenei. Patlaban "Dienas" koncerns pieder Rīgas Tirdzniecības ostai (RTO).

AS "Diena" ilgstoši strādā ar zaudējumiem. 2011.gada zaudējumi bija 1,449 miljoni latu ar apgrozījumu 16,7 miljoni latu, bet 2010.gadā zaudējumi sasniedza 1,97 miljonus latu ar apgrozījumu 15,7 miljoni latu.