Terentjevs: aprīlis 'Liepājas metalurgam' būs izšķirošs  (54)

Uzņēmumam patlaban trūks apgrozāmo līdzekļu, tāpēc pamtražošana pa īstam netiks uzsākta. Pirmdien tā atsāksies, bet jau pēc divām dienām atkal tikšot pārtraukta. "Mēs strādājam tādā kā raustīšanās režīmā. Apgrozāmo līdzekļu trūkums mums neļauj strādāt," rezumēja Terentjevs.

Tāpēc, ja nebūšot atbalsta no valdības, rūpnīca savu darbu varētu arī apturēt pavisam.

Terentjevs arī apliecināja, ka uzņēmums gatavojas štatu samazināšanai un 150 cilvēki jau tuvākajā laikā varētu zaudēt savu darbu. Atlaišana attiektos uz visa līmeņa darbiniekiem un arī pārējiem strādājošiem "algas mainīsies uz leju".

Patlaban uzņēmumā strādā ap 2300 darbinieku.

Jau ziņots, ka "Liepājas metalurgam" līdz 15.aprīlim bija apturējis savu pamatražošanu. Uzņēmuma pārstāvji portālam "Delfi" apliecina, ka ir sarukusi saražotās produkcijas realizācija un sola, ka uzņēmums atjaunos darbu nepārtrauktā režīmā tikko mainīsies tirgus pieprasījums. Savukārt Valsts kase ir gatava LM vietā Itāļu bankai aprīlī pārskaitīt kredīta vairāk nekā sešus miljonus eiro.

Valsts kase ir gatava "Liepājas metalurgs" vietā Itāļu bankai "UniCredit S.p.A" pārskaitīt kārtējo kredīta pamatsummas maksājumu 6,128 miljonus eiro (4,3 miljonus latu), ja tas būs nepieciešams, portālam "Delfi" apliecināja kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Maksājums Itāļu bankai jāveic līdz 30.aprīlim. Kredīta galvojuma līgums paredzot, ka uzņēmumam vismaz desmit dienas iepriekš ir jāinformē, ka tas nespēs nodrošināt maksājumu. Līdz šim šādu lūgumu Valsts kase nav saņēmusi, bet, ja tāds būs, valsts samaksās uzņēmuma vietā.

LM trešdien apstiprināja faktu, ka uzņēmumā tiek plānots samazināt strādājošo skaitu par 8 - 10%. Kompānija arī atklāj, ka šī gada pirmajā ceturksnī tērauda ražošanu organizējusi ar 73% noslodzi un velmējumu ražošanu ar 75% noslodzi, bet 2013.gada aprīlī tēraudu un velmējumus plānots ražot tikai ar 30% jaudu.

Šobrīd visām struktūrvienībām esot dots uzdevums izstrādāt priekšlikumus štata vienību samazināšanai.

Uzņēmuma pārstāvji arī uzsver, ka iepriekš masu medijos minētā, iespējamā, "Liepājas metalurga" izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nevarot notikt, jo likums "Par Pievienotās vērtības nodokli" paredz, ka pārdodot preces uz Eiropas Savienības (ES) valstīm PVN ir 0%. PVN likums nosaka, ka šo pašu normu piemēro arī tajos gadījumos, kad preces tiek pārdotas uz trešajām valstīm.

Uzņēmuma pārstāvji arī skaidro, ka produkcijas cenas ir zem tās pašizmaksas Eiropas celtniecības krīzes un līdz ar to zemā pieprasījuma ietekmē.

Kā ziņots, investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm pilsētām aprīļa sākumā devās uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.

LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).